Pēc garās un drūmās ziemas nav nekā patīkamāka par pavasara
saules stariem. Tie noteikti ir jābauda! Tomēr tas, ka ārā vēl valda vēss
laiks, nenozīmē, ka mēs nevaram saulē apdegt vai nodarīt kaitējumu savai ādai.
Pavasaris ir īstais laiks, lai atcerētos par ultravioleto starojumu (UV) un
sagatavotos drošai saules baudīšanai. Kā to darīt pareizi? Konsultē ārste-rezidente
dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa farmaceite Ilze Priedniece.
Pirms sniegt ieteikumus, kā pavasarī un arī vēlāk vasarā
vislabāk pasargāt ādu, vispirms jākliedē populārākie mīti par sauli, sauļošanos
un iedegumu.
Mīts Nr. 1 – saulē apdegt var tikai vasarā
Var likties, ka pavasara saule ir mazāk bīstama par vasaras
sauli, jo ārā nav tik karsti, taču šis priekšstats ir mānīgs. Vasarā ir grūti
ilgstoši uzturēties tiešos saules staros, jo ir karsti. Savukārt pavasarī nav
vēl tik silts, tāpēc varam ilgu laiku pavadīt saulē, nemaz nenojaušot, ka
nodarām pāri savai ādai, stāsta ārste.
Saule izstaro siltumu, redzamo gaismu un ultravioletos
starus. Siltumu mēs jūtam, gaismu redzam, bet ultravioleto starojumu nekā
neizjūtam, tomēr tas ir saules radīto ādas bojājumu galvenais vaininieks, tādēļ
to varam uzskatīt par neredzamo draudu ādai.
Saule izstaro trīs ultravioleto staru veidus – UVA, UVB un
UVC. UVA stari ir vienlīdz intensīvi visu gadu, tai skaitā tagad – pavasarī.
Tie atbild par priekšlaicīgu novecošanos, rada grumbas un pigmentāciju. UVB
stari visintensīvākie ir no aprīļa līdz oktobrim, laika posmā no plkst. 11 līdz
16. Tie izraisa ādas apdegumu un ādas vēzi. Savukārt UVC starus absorbē ozona
slānis un tie līdz zemes virsmai nenonāk.
Mīts Nr. 2 – saules aizsargkrēmi jālieto tikai vasarā
Tā kā ultravioletie stari uz zemes nonāk visu gadu, tad arī
saules aizsarglīdzekļi būtu jālieto visu gadu, uzsver Z. Prikule-Rūsiņa.
Vasarā, protams, tos nāksies izmantot visvairāk, jo UVB starojums ir
visintensīvākais, kā arī mēs svīstam vai dodamies peldēt un tādējādi
aizsarglīdzekļi biežāk jāatjauno, uzklājot atkārtoti.
Atcerieties, ka ultravioletais starojums tiek cauri arī
mākoņiem! Tādēļ apmākusies diena nav zaļā gaisma saules aizsarglīdzekļu
nelietošanai.
Mīts Nr. 3 – saules apdegums ir tikai tad, kad āda ir
sarkana un karsta
Kad uz ādu sāk iedarboties UV starojums, tā cenšas sevi
pasargāt un dod signālu melanocītiem ražot pigmentu melanīnu, lai bloķētu šos
starus un neļautu bojāt šūnas. Jo vairāk šūnas tiek pakļautas UV stariem, jo
vairāk šis pigments tiek sintezēts un uzkrāts, un āda izskatās brūna. Katram
cilvēkam ir ģenētiski noteikts, cik daudz melanīna āda spēj saražot, tāpēc
vieni saulē iegūst sārtu ādas toni, bet citi brūnu. Pēc sauļošanās brūna ādas
krāsa nerodas, lai ķermenis izskatītos skaisti. Jāņem vērā, ka arī iedegums ir
ādas apdegums, skaidro ārste.
Ķermenis cenšas pasargāt šūnas no UV staru kaitējuma, tomēr
katrs apdegums atstāj savu ietekmi. Bojājumi jeb gēnu mutācijas šūnās uzkrājas,
un var tikt dots signāls vairoties, piemēram, sliktām šūnām, kas rada ādas
vēzi. Pierādīts, ka UV starojums ir vaininieks melanomas, bazālo šūnu un arī
plakanšūnu karcinomas gadījumā.
Mīts Nr. 4 – ja pieradināšu ādu un sauļošos pakāpeniski, tad
neapdegšu un nekaitēšu ādai
Kā jau minēts, katra sauļošanās reize būtībā ir ādas
apdegums, uzsver ārste. Āda cenšas sevi pasargāt, ražojot melanīnu, bet
pētījumi mums vēsta, ka tas ir pielīdzināms SPF 3 aizsardzībai, tātad praktiski
nekādai aizsardzībai no ultravioletā starojuma.
Mīts Nr. 5 – sauļošanās ir nepieciešama, jo notiek D
vitamīna sintēze
No ultravioletajiem stariem ādā sintezējas D vitamīna
priekštecis. Tas par aktīvu D vitamīnu kļūst tikai pēc vairākiem sarežģītiem
procesiem organismā, kas atkarīgi no vairākiem faktoriem. Jāatceras, ka,
tiklīdz āda kļūst sārta vai jau ir iesauļota, D vitamīna sintēze vairs
nenotiek, skaidro ārste. Ņemot vērā to, ko mēs nodarām ādai sauļošanās laikā,
šis nebūtu optimālākais D vitamīna uzņemšanas veids.
Daži fakti par saules aizsarglīdzekļiem
- Mūsdienās saules aizsarglīdzekļi atrodami visdažādākajās
formās – krēmi, fluīdi, šķidrumi, pūderi. Katrs atbilstoši savam ādas tipam var
izvēlēties piemērotāko. - Reizēm ne mazāk svarīgs aspekts – saules aizsarglīdzekļi
pieejami arī ar toni jeb lietojami tonālā krēma vietā. - Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar aizsardzību SPF 30 vai
SPF 50 un jāpārliecinās, ka tiem piemīt aizsardzība gan pret UVA , gan UVB
stariem! - Ja lieto līdzekļus ar SPF 50, tie ir jāuzklāj tikpat bieži
kā tie, kuri satur, piemēram, SPF 30. Šis skaitlis nenozīmē laiku, cik ilgi
esam pasargāti, bet gan to, cik daudz šis filtrs spēj mūs pasargāt no UV
stariem.
Ieteikumi drošai saules baudīšanai
- Visu ar mēru! Jāizvairās no pārlieku ilgas uzturēšanās saulē
– arī pavasarī! - Esot saulē, ķermenis jānosedz ar galvassegu, apģērbu un
saulesbrillēm, kā arī jāizmanto saules
aizsarglīdzekļi! - Saules aizsarglīdzekļi jāuzklāj 30 minūtes pirms došanās
ārpus mājas. Atkārtoti tie jāuzklāj ik pēc 2 stundām vai ātrāk, ja
nepieciešams. - Ja no rīta uzklāts saules aizsargkrēms, pēc tam kosmētika,
tad dienas gaitā saules aizsardzību var atjaunot, pa virsu uzklājot pūderi ar
SPF aizsardzību, kas padara šos līdzekļus vieglāk lietojamus tieši sievietēm. - Uz sejas uzklāti sejas krēmi un kosmētika, kas nesatur SPF,
neaizsargā no saules kaitīgās ietekmes. - Ķermeņa paštonējošie krēmi nepasargā no saules apdeguma.
Farmaceita padoms
Farmaceite Ilze Priedniece stāsta – reti kurš atceras, ka
medikamenti un ārstniecības augi var padarīt mūsu ādu jutīgāku pret sauli jeb
izraisīt fotosensibilizāciju. Taču pavasarī, nākot saulainākām dienām, šim
jautājumam vajadzētu pievērst īpašu vērību. Šī pastiprinātā ādas jutība var
izpausties kā lielāka uzņēmība pret saules stariem, var rasties ādas apdegums,
apsārtums un hiperpigmentācija.
Farmaceite skaidro, ka informācija par fotosensibilizāciju
ir norādīta zāļu lietošanas instrukcijas sadaļās – “Brīdinājumi un piesardzība
lietošanā”, kā arī “Iespējamās blakusparādības”. Tādēļ, lietojot medikamentus,
vienmēr rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcijas. Fotosensibilizāciju var
izsaukt noteikti medikamenti, ko lieto lokāli (krēmi, ziedes, geli), iekšķīgi
(tabletes, kapsulas) un injekcijās – pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti,
antibiotikas, antidepresanti, diurētiskie līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi,
diabēta un sirds saslimšanu ārstēšanā izmantojamie līdzekļi, kā arī citi
medikamenti. Tāpar to var izraisīt arī
ārstniecības augi, piemēram, asinszāle, ko plaši izmanto kā dabīgo
antidepresantu, un pētersīļu saknes ekstrakts, kas ir bezrecepšu uroloģisko
līdzekļu sastāvā.
Lai samazinātu fotosensibilizācijas risku, ir rūpīgi
jāpadomā par ādas aizsardzību no saules. Ir jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar
visaugstāko aizsardzību – SPF 50 aizsargfiltru. Tāpat ir svarīgi izvēlēties
aizsarglīdzekļus, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem.
Tomēr jāatceras, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību,
tādēļ jādomā arī par citiem piesardzības aspektiem, uzsver farmaceite.
