Pavasarī gaisa temperatūrai paaugstinoties virs nulles,
no ziemas miega mostas neparastie un ar dažādiem mītiem apveltītie krupji, kuri
dodas no ziemošanas uz nārsta vietām turpināt savu dzimtu un bieži vien šajā
ceļā iet bojā zem auto riteņiem.
Ik gadu šķērsojot autoceļus, bojā aiziet simtiem šo
abinieku, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) aicina šajā
pavasarī iedzīvotājus ziņot par novērotām krupju migrācijas vietām un pieteikties par brīvprātīgajiem, palīdzot
krupjiem šķērsot ceļu. Bet autovadītājus ūdenstilpju tuvumā lūdzam braukt
uzmanīgāk un lēnāk.
Parastais krupis ir abinieks, ziemu tas pavada uz sauszemes,
mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu
dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku
veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam. “Krupju migrācijas
ceļi ir pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk pat būtu teikt,
ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi šķērso krupju ierastos
maršrutus,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, zoologs
Vilnis Skuja.
Skaidrojot nepieciešamību iesaistīties krupju glābšanā, V.
Skuja norāda, ka dabā ikvienai dzīvībai ir vērtība un krupis, tāpat kā daudzas
citas dzīvas radības, ir būtiska dzīvības (barības) ķēdes sastāvdaļa, kurai
izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars.
Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau
gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem
autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī
veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un
izdzīvot. Dabas aizsardzības pārvalde Slīteres Nacionālajā parkā jau vairākus
gadus veido nožogojumu un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību pasargā krupjus no
sabraukšanas, taču šādu vietu, kur būtu nepieciešama cilvēku iesaiste, Latvijā
ir ļoti daudz.
Pārvalde ir identificējusi vairākas vietas visā Latvijā, kur
brīvprātīgie jau tagad var pieteikties palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Lai
apzinātu vietas, kur turpmākajos gados iesaistīties krupju glābšanā,
iedzīvotāji par krupju migrācijas vietām var ziņot dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv.
Jau zināmie krupju migrācijas maršruti apkopoti Pārvaldes
infografikā, kas pieejama Pārvaldes sociālajos tīklos un mājaslapā
www.daba.gov.lv. Lai pieteiktos par brīvprātīgo palīgu, interesentiem
jāraksta ziņa uz e-pastu
info@daba.gov.lv. Pārvaldes speciālisti sazināsies ar brīvprātīgajiem un sniegs
sīkākas instrukcijas un padomus, kā droši un saudzīgi iesaistīties.
Interesanti fakti par parasto krupi Bufo bufo:
- Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas
ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā brūnais lācis vai
alnis. - Krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti galvenokārt
veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi. Krupja ēdienkartes īpatnības palīdz
regulēt kukaiņu un gliemju populāciju. - Ar krupi kopš sendienām saistīti dažādi mīti, piemēram par
to, ka krupji zīž govs pienu vai var aplipināt cilvēku ar kārpām, bet neviens
no tiem nav pat tuvu patiesībai. - Krupja mātīte augumā ir krietni lielāka par tēviņu, un
pavasara migrācijas laikā nereti novērojams skats, kad krupju mamma nes krupju
papu pičpaunā pāri ceļam.
