Pavasara atnākšana
daļai cilvēku asociējas ar saulainu, siltu laiku, krāšņiem pumpuriem un
ziediem, kā arī pozitīvu noskaņojumu un vēlmi doties pie dabas, taču
alerģiskiem cilvēkiem pavasara atnākšana var būt īsts pārbaudījums. Ar kādām
alerģijām iespējams saskarties pavasarī, kas ir krusteniskās alerģijas un kā
mazināt alerģiju simptomus, stāsta Latvijas Alergologu asociācijas biedre,
alergoloģe Ineta Grīsle un farmaceite Ilze Priedniece.
Pavasara alerģiju
izpausmes
Pirmie alerģijas simptomi cilvēkam var parādīties tūlīt pēc
dzimšanas, un tie ir saistīti ar pārtikas nepanesamību un ādas alerģijām.
Bronhiālā astma kā alerģijas izpausme biežāk vērojama pirmsskolas vecuma
bērniem un var turpināties arī tālāk visas dzīves laikā. Savukārt alerģiskās
iesnas visbiežāk skar pusaudžus un gados jaunus cilvēkus, stāsta alergoloģe I.
Grīsle. Alerģiju izpausmes ir līdzīgas visos vecumos, atšķirīgs var būt tikai
biežums un reakciju smagums. Iespējams, ka vienam cilvēkam vienlaicīgi ir
vairākas alerģijas izpausmes, piemēram, alerģiskās iesnas un astma. Tāpat bieži
alerģiju izraisītāji jeb alergēni vienam pacientam var būt vairāki, piemēram,
koku ziedputekšņi un nezāles.
Pavasara alerģijas sākas agri, februāra beigās vai marta
sākumā, un tās izraisa koku ziedēšana. Pirmie zied alkšņi un lazdas, vēlāk
maija sākumā – bērzi, gobas, egles, kastaņas. Šogad ziema negrib atkāpties,
tāpēc arī alerģijas vēl nav īsti sākušās, skaidro I. Grīsle. Taču alerģijas
simptomus vairāk varēs novērot, sākoties siltākam laikam, saulainās un vējainās
dienās, kā arī fizisko aktivitāšu laikā. Alergoloģe uzsver, ka nereti pirmie
alerģiju simptomi var būt līdzīgi vīrusu infekcijai:
- deguna kņudēšana, tecēšana, aizlikums;
- acu nieze un asarošana;
- smagākos gadījumos pievienojas klepus, elpas trūkuma sajūta
un čīkstēšana krūtīs.
Krusteniskās
alerģijas
Dažādos, ļoti atšķirīgos alergēnos var būt līdzīgas
sastāvdaļas, pret kurām cilvēkam ir pastiprināta jutība jeb alerģija.
Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka, zinot alergēnu struktūru, var prognozēt
iespējamās krusteniskās alerģijas. Piemēram, pacienti ar alerģiju pret bērza
ziedputekšņiem bieži var sajust alerģijas simptomus, lietojot tādus pārtikas
produktus kā ābolus, burkānus, seleriju. Tos ēdot svaigus, novēro kņudēšanu
aukslējās, kā arī lūpu vai mēles piepampumu. Savukārt, mizojot jaunos
kartupelīšus, līdzīgi kā bērzu ziedēšanas laikā, sākas deguna tecēšana un acu
asarošanu. Termiski apstrādājot pārtikas produktus, alergēnu struktūra mainās
un reakcijas vairs nenotiek. Visjaunākās laboratoriskās izmeklēšanas metodes
var noteikt molekulāros alergēnus un apstiprināt krusteniskās alerģijas
esamību.
Ko darīt, ja parādās
alerģijas pazīmes?
Alergoloģe I. Grīsle skaidro, ka pirmais solis, lai mazinātu
alerģijas simptomus, ir pārtraukt kontaktu ar iespējamo alergēnu, bet diemžēl
ne vienmēr tas ir iespējams. Ziedputekšņu alerģiju gadījumā ieteicams
atturēties no sportošanas ārā, garām pastaigām mežā, telpu vēdināšanas dienas
vidū. Ārā ieteicams valkāt saulesbrilles, bet, atgriežoties mājās, noskalot
seju un nomainīt drēbes. Simptomu atvieglošanai noder antihistamīna līdzekļi –
tie darbojas ātri, bet atvieglo simptomus tikai uz brīdi, tāpēc izmantojami
tikai ātrai palīdzībai.
Sākoties alerģijas izpausmēm, noteikti jāvēršas pēc
palīdzības pie ārsta – ģimenes ārsts parasti pacientu nosūta pie alergologa.
Veicot analīzes, iespējams noteikt alerģijas vaininieku un kopā ar ārstu
izvēlēties labāko ārstēšanas plānu. Nevajadzētu alergēnu noteikšanu uzsākt uz
savu roku, jo reizēm pozitīvi rezultāti vēl nenozīmē, ka ir apstiprināta
alerģija. Alerģisko slimību pamatā ir iekaisums, kuru var ārstēt, un katram
pacientam tiek nozīmēta terapija, pamatojoties uz simptomu smagumu un slimības
norises ilgumu, skaidro I. Grīsle. Tomēr tas neizslēdz to, ka nākamajā sezonā
slimība var atkal atkārtoties. Tāpēc alerģiskiem pacientiem mūsdienās piedāvā
ne vien pretiekaisuma, bet arī specifisko imūnterapiju, kura pieradina
organismu pie konkrētā alergēna.
Alerģisko pacientu gļotādas un āda ir ļoti jutīgas, tāpēc
alergoloģe profilaksei iesaka regulāri lietot mitrinošus līdzekļus. Protams,
jāatceras arī par veselīgu uzturu, labu miegu, fiziskajām aktivitātēm un labu
garastāvokli, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz cīnīties ar pavasara alerģijām.
Farmaceita komentārs
Farmaceite Ilze Priedniece skaidro – aptiekā cilvēki ar
jautājumiem par alerģijām biežāk vēršas tieši pavasarī un vasarā, jo šajā laikā
aktuālas kļūst problēmas ar ziedputekšņu alerģijām, pārtikas alerģijām,
piemēram, no zemenēm, kukaiņu kodumiem un alerģiskām reakcijām, ko var veicināt
saule. Savukārt visa gada garumā iespējams saskarties arī ar tādiem alergēniem
kā mājas putekļu ērcītes, pelējums, dzīvnieku spalvas, kā arī pārtikas
alerģijām un alerģijām no sadzīves ķīmijas.
Aptieku sortimentā ir gan bezrecepšu, gan recepšu
pretalerģijas līdzekļi (izraksta ārsts) – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi,
ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas.
Antihistamīna līdzekļi bloķē histamīna receptorus.
- Tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu
deguna un acu simptomus, un nātrenes gadījumā. Pretalerģijas līdzekļus var sākt
lietot divas nedēļas pirms alergēnu sezonas. Labāk lietot otrās jeb jaunākās
paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas
paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību. - Alerģijas simptomus kā šķaudīšana, deguna tecēšana vai
aizlikts deguns, nieze degunā palīdz mazināt deguna aerosoli. Ir pieejami
aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonālā
alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna
gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli.
Aptiekās nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz
deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei,
gan simptomu atvieglošanai. Deguna higiēnai noder jūras ūdens aerosoli. - Acu alerģijas simptomi – acu apsārtums, niezēšana un
asarošana, pietūkuši acu plakstiņi – skar abas acis. Simptomus atvieglo
pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas
palīdz noskalot alergēnus. - Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai
pie ādas reakcijām – izsitumiem, nātrenes, ekzēmas, pēc kukaiņu kodumiem un
saules apdegumiem.
