Vismaz reizi dienā
augļus lieto 35,3 % Latvijas iedzīvotāju vecumā 15 un vairāk gadi, savukārt
dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) – 39,4 %, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) dati. Piecu
gadu laikā šie rādītāji ir samazinājušies attiecīgi par 4,5 un 3,2
procentpunktiem.
Sievietes vairāk nekā
vīrieši patērē augļus un dārzeņus
Augļu un dārzeņu ēšanas paradumi izteikti atšķiras starp
vīriešiem un sievietēm. 2019. gadā līdzīgi kā 2014. gadā saglabājas tendence,
ka augļus un dārzeņus vairāk patērē sievietes – 41,3 % sieviešu vismaz reizi
dienā uzturā lieto augļus, savukārt dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) –
43,6 % sieviešu. Ikdienā augļus uzturā visvairāk lietoja sievietes vecumā no 55
līdz 64 gadiem (47,4 %). Vīrieši uzturā vairāk patērēja dārzeņus nekā augļus –
augļus katru dienu ēda 27,8 % vīriešu, savukārt dārzeņus – 34,2 % vīriešu.
Augļus retāk nekā
reizi nedēļā vai vispār neēd 7,6 % iedzīvotāju, dārzeņus – 4,7 %
Četras līdz sešas reizes nedēļā uzturā augļus lieto 29,8 %
Latvijas iedzīvotāju, dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) – vairāk nekā
trešdaļa (36,1 %) iedzīvotāju. Vienu līdz trīs reizes nedēļā augļus ēd 27,3 %
iedzīvotāju, taču dārzeņus – 19,8 %. Retāk nekā reizi nedēļā vai vispār neēd
augļus 7,6 % iedzīvotāju, dārzeņus – 4,7 % iedzīvotāju.
Labvēlīgi
sociālekonomiskie apstākļi veicina augļu un dārzeņu patēriņu
Veselīgas ēšanas paradumus ietekmē iedzīvotāju ienākumi,
izglītības līmenis un nodarbinātība. 41,8 % iedzīvotāju ar visaugstākajiem
ienākumiem (piektā kvintiļu grupa) ēd augļus vismaz reizi dienā, savukārt
dārzeņus – 49,7 % iedzīvotāju. Iedzīvotāju vidū ar viszemākajiem ienākumiem
(pirmā kvintiļu grupa) augļus ēd 29,2 % un dārzeņus 30,5 % iedzīvotāju.
Iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem dārzeņus un salātus ikdienā lieto mazāk nekā
vidēji Latvijā. Savukārt augļus ikdienā vismazāk ēd jaunieši 15–24 gadu vecumā
un seniori vecumā no 75 gadiem, attiecīgi par 2,8 un 3,5 procentpunktiem mazāk
nekā vidēji valstī. Augļus un dārzeņus ikdienā biežāk lieto nodarbinātie
iedzīvotāji – attiecīgi 36,9 % un 42,9
%, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību – 44,7 % un 49,7 %.
Tikai 7,2 %
iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ēd pietiekami daudz augļu un dārzeņu
Pēc Veselības ministrijas ieteikumiem katru dienu cilvēkam
uzturā būtu jāiekļauj vismaz 300 g dārzeņu un 200 g augļu vai ogu. 2019. gadā
katru dienu 500 g un vairāk augļu un dārzeņu lietoja tikai 7,2 % iedzīvotāju
vecumā no 15 gadiem (8,6 % sieviešu un 5,4 % vīriešu), turklāt tikai puse
ievēroja ieteicamo proporciju. Visbiežāk pietiekamā apjomā augļus un dārzeņus
lieto turīgākie iedzīvotāji (piektā kvintiļu grupa) – 10,9 %. Salīdzinājumam,
2014. gadā 11,4 % iedzīvotāju katru dienu apēd vismaz 500 g augļu un dārzeņu
(13,3 % sieviešu un 8,9 % vīriešu).
Latvijā tikai
ceturtdaļa iedzīvotāju biežāk nekā reizi nedēļā lieto 100 % augļu un dārzeņu
sulas
Apsekojumā tika jautāts arī par 100 % augļu un dārzeņu sulu
lietošanu uzturā. Gandrīz 75 % iedzīvotāju norādīja, ka sulas uzturā lieto
mazāk nekā reizi nedēļā vai nelieto vispār. Rezultāti liecina, ka nav būtisku
atšķirību sulu lietošanā dzimuma un vecuma griezumos.
Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā (EIVA) 2019.–2020.
gadā tika aptaujāti 6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru
atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Apsekojumā
tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu
veselību, dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu
izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem
rādītājiem.
Plašāka informācija par Eiropas iedzīvotāju veselības
apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Eiropas
iedzīvotāju veselības apsekojums.
