Piektdiena, 8. augusts
Mudīte, Vladislavs, Vladislava
weather-icon
+12° C, vējš 2.09 m/s, D-DR vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Kā atjaunot savu organismu pēc saslimšanas, tai skaitā pēc Covid-19? Skaidro eksperti

Saslimšanas laikā
veltām būtisku uzmanību, pūles un laiku, lai atveseļotos, taču līdz ko tas
izdevies – aizmirstam par to. Pastiprināta uzmanība veselībai jāvelta ne tikai
saslimšanas laikā, bet arī pēc tās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu saaukstēšanās
vai kāda nopietnāka saslimšana, piemēram, gripa, Covid-19. Ieteikumos par to,
kā atjaunot savu organismu pēc slimošanas, farmaceite Zane Melberga un
fizioterapijas klīnikas “SPARS” vadītāja un fizioterapeite Līga
Līdumniece-Šulce.

Kā uzlabot plaušu
darbību?

Gan Covid-19 saslimšanas laikā, gan pēc tās, nopietni tiek
ietekmētas plaušu funkcijas, tādēļ pacientam var būt ierobežota spēja veikt
ikdienas aktivitātes, var būt sajūta par elpas trūkumu, sāpes vai spiedoša
sajūta krūtīs un sēkšana elpojot. “Ja šādas pazīmes pastāv, ieteicams veikt
elpošanas vingrinājumus, kas atjauno elpošanas muskulatūras funkciju, uzlabo
plaušu ventilāciju un atvieglo elpošanas sistēmas darbu,” skaidro
fizioterapeite. Slimību ierosinātājiem patīk sekla elpa, tādēļ nepieciešams
veikt elpošanas, plaušu ventilēšanas un krūšu kurvja mobilitātes uzlabojošus
vingrinājumus gan profilaktiski, gan pie dažādām respiratorām saslimšanām.

Fizioterapeite norāda, ka viens no galvenajiem
vingrinājumiem ir elpošana caur diafragmu, taču svarīgi atcerēties – ja
vingrinājumi tiek veikti telpās, tās pirms tam ir jāizvēdina. Viena roka
jāuzliek uz krūšu kurvja, otru – uz vēdera. Veicot ieelpas, augšējā roka
nedrīkst kustēties, kustas tikai apakšējā roka. Ieelpu nepieciešams veikt, piemēram,
trīs sekundes ar vēderu, tad tam kārtīgi jāpiepūšas. Arī izelpa jāveic ar
vēderu, taču tai jābūt garākai – aptuveni sešas sekundes. Par citiem
iespējamiem elpošanas vingrinājumiem, ko veikt profilaktiski vai pēc
saslimšanas ar Covid-19, nepieciešams konsultēties ar fizioterapeitu.

Kādus vitamīnus
uzņemt slimošanas laikā un pēc tās?

Par papildu vitamīnu un uztura bagātinātāju uzņemšu
nepieciešams domāt jau saslimšanas laikā. Farmaceite norāda, ka, lai
ārstējoties ar antibiotikām vai citiem medikamentiem ieteicams uzņemt arī
probiotiķus, kas stiprinātu zarnu mikrofloru, uzlabotu vielmaiņu un veicinātu
labu pašsajūtu. Svarīgi sekot līdzi arī pareizai to lietošanai. Tās
nepieciešams uzņemt divas stundas pirms antibiotiku lietošanas, pretējā
gadījumā labo baktēriju lietošanai nebūs jēgas, jo antibiotikas tās iznīcinās.

Pēc jebkuras saslimšanas organisms ir ievērojami novājināts,
tādēļ, lai atjaunotu visas vitamīnu un minerālvielu rezerves organismā, būtiski
uzņemt A, C, D un B grupas vitamīnus, jo īpaši vitamīnus A un C, kas nostiprina
gļotādu un cīnās pret jaunu vīrusu nokļūšanu organismā. Farmaceite norāda, ka,
lai veicinātu normālu imunitātes darbību, ieteicams lietot arī speciālus uztura
bagātinātājus – vitamīnu kompleksus, kā arī papildus ieteicams lietot arī
cinku, selēnu un dzelzi. 

Farmaceite skaidro, ka svarīgi ievērot vitamīnu un uztura
bagātinātāju lietošanas devas. Ilgstoši lietojot pārāk lielas devas, ja
patiesībā konkrētā vitamīna vai mikroelementa organismā nemaz netrūkst, pastāv
iespēja pārdozēt, tādēļ vitamīnus ieteicams lietot kursa veidā – ne ilgāk par
trim mēnešiem.

Kā atsākt aktīvu
dzīvesveidu?

Jāatceras, ka pēc jebkuras slimošanas nedrīkst strauji
atsākt ierastās fiziskās aktivitātes, taču darīt to pakāpeniski, slodzi
saglabājot zemā vai vidējā līmenī – atkarībā no tā, cik smaga ir bijusi
saslimšana. Nekādā gadījumā pēc saslimšanas uzreiz nedrīkst atsākt intensīvas
fiziskās aktivitātes, jo īpaši gripas, angīnas, plaušu karsoņa, dažādu
infekciju un daudzu citu nopietnu slimību gadījumos. Farmaceite Zane Melberga
norāda, ka plaušu slimību gadījumos, slimību ar tādiem simptomiem kā drudzis un
sāpes locītavās, no sportošanas jāatsakās pilnībā. Ja pēc šādām slimībām
cilvēks nebūs pilnībā izveseļojies, atsākot treniņus, tiks radīta pārslodze
sirds muskulim, kad sirdij jāpumpē asinis un skābeklis cauri ķermenim daudz
vairāk nekā parasti. Slimība ir pienācīgi jāizārstē, pēc ārstēšanas
nepieciešams rehabilitācijas jeb atjaunošanās posms, un tikai tad, kad cilvēks
jūtas pavisam vesels, saņēmis ārsta atļauju, iespējams atsākt treniņus.

Fizioterapeite norāda, ka, atsākot aktīvu dzīvesveidu, ļoti
svarīgi nesniegties pāri noguruma līmenim un nepieļaut pārgurumu. Visa veida
aktivitātes ieteicams sadalīt mazākās vienībās un atpūsties to starplaikos.
Atsākot aktīvu dzīvesveidu pēc saslimšanas ar Covid-19, Pasaules Veselības
Organizācija iesaka vadīties pēc sajūtu mērauklas – ja savu fiziskā noguruma
līmeni mērām 10 ballu skalā, kur 10 ir maksimāli iespējamais nogurums, tad
pirmās 6 nedēļas pēc saslimšanas nav ieteicams pārsniegt 4 balles. Pakāpeniski
aktivitātes daudzums jāpalielina, sasniedzot fizisko aktivitāšu rekomendācijas
– pats minimums 150-300 minūtes nedēļā, vidējas intensitātes aktivitātes.

Kādu pārtiku uzņemt?

Paralēli vitamīnu lietošanai nevajadzētu aizmirst par
dabīgajiem imunitātes spēcināšanas līdzekļiem, kurus iespējams uzņemt ar
veselīgu un sabalansētu uzturu. Maldīgi domājam, ka tā piekopšana arī ikdienā
ir sarežģīta, meklējot arvien jaunus aizbildinājumus, kāpēc veselīgs uzturs
nevarētu būt ikdienas svarīga sastāvdaļa. Patiesībā viss ir pavisam vienkārši –
uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim,
kā arī vitamīniem. Vislielākais vitamīnu avots ir augļi un dārzeņi. Tiem būtu
jāveido gandrīz puse no ikdienā uzņemto maltīšu daudzuma. Pieauguša cilvēka
diennakts deva ir 2–4 porcijas augļu un vismaz 3–4 porcijas dārzeņu, kas kopā
ir ap 500 gramiem.

Vislabāk, ja uzturā ir dažādu krāsu augļi un dārzeņi, jo
katrai krāsai ir savas bioloģiski aktīvās vielas un vitamīni. Izvēloties
daudzveidīgus augļus un dārzeņus, organisms tiek nodrošināts ar lielu daļu tam
nepieciešamo mikroelementu, tāpēc savās ikdienas maltītēs nepieciešams iekļaut
vismaz divu atšķirīgu krāsu produktus. Piemēram, sarkanā krāsā (paprika,
tomāti, ķirši, jāņogas) un zaļā krāsā (gurķis, brokolis, selerija, zirnīši).
Uzturā ieteicams lietot arī zivis, gaļu, rīsus, pupiņas, riekstus un sēklas
(nesālītus un necukurotus). Pēc slimošanas ieteicams atteikties no ātrajām
uzkodām un pusfabrikātiem, cenšoties maltīti vairāk gatavot mājās.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri