Kopš pandēmijas
sākuma ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp
tā ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi. To
apliecina arī pērn “MFD laboratorijā” veikto D vitamīna analīžu skaits, kas
dubultojies, salīdzinot ar analīžu skaitu, kas veikts pirms pieciem gadiem.
Kāpēc nepieciešams lietot D vitamīnu visa gada garumā un kā tas ietekmē
Covid-19 vīrusa saslimšanas gaitu, skaidro farmaceite Zane Melberga un “MFD
laboratorijas” galvenā ārste Olga Ļakutina.
Kāpēc jāuzņem D
vitamīns?
D vitamīns ir eļļā šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams
ikvienam cilvēkam, jo tas atbild par kaulu masas veidošanos un stiprināšanu,
muskuļu darbību, palīdz uzturēt zobu veselību, kā arī veicina normālu
imūnsistēmas darbību. Citiem vārdiem sakot, D vitamīns tiek dēvēts par saules,
pret-rahītisko un noguruma vitamīnu, kas ir īpaši aktuāls tieši gada tumšajos
mēnešos, kad organismā D vitamīna rezerves ir beigušās un liela daļa cilvēku
sajūt imunitātes pavājināšanos un enerģijas mazināšanos. Farmaceite uzsver, ka
Latvijas klimata apstākļos D vitamīnu pietiekamā devā ar sauli vai pārtiku vien
nevar uzņemt, tāpēc tas ir jāuzņem papildus visu gadu.
Lai noskaidrotu D vitamīna līmeni organismā, nepieciešams
nodot asins analīzes. D vitamīna līmenis iedalās četrās kategorijās – kritisks
(0-10 mg/ml), deficīts (10-20 mg/ml), nepietiekams (20-30 mg/ml), pietiekams
(30-45 mg/ml) un optimāls (45-60 mg/ml). Vidēji Latvijas iedzīvotājiem ziemā ir
D vitamīna deficīts, savukārt vasarā tas ir nepietiekamā līmenī, taču
speciālisti norāda, ka to nepieciešams uzturēt optimālā līmenī visa gada
garumā, jo īpaši Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā.
Pēc analīžu veikšanas nepieciešams konsultēties ar ārstu,
lai vienotos par piemērotākajām D vitamīna uzņemšanas devām. Uzsākot vitamīna
lietošanu, pēc mēneša analīzes jāveic atkārtoti, lai noskaidrotu, vai vitamīna
līmenis organismā uzlabojas un D vitamīna deva ir efektīva. Pēc tam, lai
pārliecinātos par to, vai D vitamīns ir normas robežās, asins analīzes vēlams
nodot vēl pēc sešiem mēnešiem. Savukārt profilaktiski D vitamīna līmeni asinīs
ieteicams pārbaudīt ne retāk kā vienu reizi gadā.
Kā D vitamīna
lietošana ietekmē Covid-19 slimības gaitu?
“MFD laboratorijas” galvenā ārste norāda, ka vairākos
pētījumos pierādīts, ka gan sievietēm, gan vīriešiem visās vecuma grupās
Covid-19 izraisītas slimības norise ir vieglāka pie pietiekama vai optimāla D
vitamīna līmeņa organismā, nekā tiem, kuriem ir D vitamīna deficīts. Tas
skaidrojams ar to, ka ar vīrusu cīnās cilvēka imūnsistēma un līdz ar to – jo
vājāka tā būs, jo vīrusa saslimšanas gaita būs smagāka.
“Būtiska nozīme cilvēka imunitātes stiprināšanai ir tieši D
vitamīnam. Novērots, ka hospitalizētiem Covid-19 pacientiem, kuriem bijis
vismaz pietiekams D vitamīna līmenis, ievērojami samazinājās nevēlamo klīnisko
komplikāciju riski – pneimonija, trombozes, respiratorā distresa sindroms, kā
arī citokīnu vētras sindroms,” norāda Ļakutina.
Pētījumos analizēti arī gadījumi, kad Covid-19 pacientiem ar
smagu slimības gaitu un pazeminātu D vitamīna līmeni ārstēšanai pielietoja lielas
D vitamīna devas, lai pētītu iespējamību, ka tas atvieglos slimības gaitu, taču
īstermiņā tas nedeva vēlamo efektu. Tādēļ ārste norāda, ka ir svarīgi jau
savlaicīgi sekot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, regulāri uzņemt nepieciešamo
vitamīna devu, lai organismā uzturētu D vitamīna līmeni optimālā koncentrācijā.
Kādu D vitamīnu
izvēlēties?
Ņemot vērā, ka D vitamīns ir taukos šķīstošs, organisms to
spēs pilnvērtīgi izmantot vien tad, ja tas lietots ēšanas laikā. Tas pieejams
pilienu, kapsulu, košļājamu želeju un aerosolu formā, tāpēc katram (tostarp arī
bērniem) būs iespējams atrast sev piemērotāko D vitamīna uzņemšanas veidu.
Farmaceite Zane Melberga norāda, ka, izvēloties D vitamīnu, svarīgi pievērst
uzmanību tam, cik lielas ir tā darbības vienības – jo to būs vairāk, jo labāk.
Tajos preparātos, kuros šis skaits būs lielāks, būs jālieto mazāk un tas
pietiks ilgākam laikam. Par nepieciešamo vienību skaitu noteikti jākonsultējas
ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību,
kā arī piedalās kalcija absorbācijā, tādēļ to ieteicams uzņemt no rītiem. Ņemot
to vērā, nebūtu ieteicams D bērniem dot vakarā, lai nevairotu bērna aktivitāti
un grūtības iemigt. Lai zinātu, cik lielu D vitamīna devu nepieciešams uzņemt attiecīgajos
vecuma posmos, nepieciešams konsultēties ar ārstu, taču pēc starptautiskajiem
standartiem zīdaiņiem līdz gada vecumam jāuzņem 1000SV (starptautiskās
vienības), bērniem no 1 līdz 10 gadiem līdz 2000SV, savukārt pusaudžiem un
pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm ir noteikts līdz 4000SV dienā.
