Viegli sārti vaigi
mēdz asociēties ar veselību un dzīvesprieku, taču izteikti sarkana āda var likt
justies neērti un var norādīt, ka pie vainas, iespējams, ir kāda veselības
problēma. Farmaceite Ivanda Krastiņa min piecus
izplatītākos iemeslus, kādēļ rodas koši vaigi, un piedāvā risinājumus, lai
ikdienā tie nesagādā rūpes.
Pietvīkuši vaigi filmās uzbur romantizētu priekšstatu – tie
saistās ar kautrīgas personas jūtu izrādīšanu, tomēr dzīvē sarkani vaigi
cilvēkam var sagādāt ne mazums raižu. “Sārtums var parādīties garās ziemas
pastaigās, kad ķermenis mēģina sasildīt auksto gaisu un asinsvadi paplašinās,
lai ļautu asinīm ātrāk pieplūst sejai. Tāpat gadās nosarkt situācijās, kas
izraisa kaunu vai satraukumu. Par minētajiem piemēriem lielākoties nevajadzētu
satraukties, jo āda atgūst normālu toni, iekams cilvēks nonāk normālā istabas
temperatūrā vai ierastajā psihoemocionālajā stāvoklī,” stāsta I. Krastiņa.
“Tomēr ilgstošs piesarkums nav norma. Tā ir indikācija, ka jāvēršas pie ģimenes
ārsta vai dermatologa,” norāda farmaceite.
Sertificētā farmaceite nosauc piecus biežākos cēloņus
sarkaniem vaigiem, vienlaikus uzsverot, ka šo problēmu ārsti lielākoties
veiksmīgi atrisina, piemeklējot katram pacientam individuālu terapiju vai
ārstēšanas metodi.
1. Rozācija. Parasti diagnozi nosaka ārsts, kurš iesaka
atbilstošu terapiju un ārstēšanas kursu. Rozācija var izpausties vieglā formā,
bet var norisināties ļoti smagi, tamdēļ noteikti būtu jākonsultējas ar
dermatologu vai ģimenes ārstu. Sākumā simptomi izpaužas viegli – kā sarkšana
vai pietvīkums. Vēlāk, ja slimība progresē, sārtums vaigos un uz deguna var
kļūt pastāvīgs un nepazust, āda var sabiezēt, kļūt nevienmērīga un raupja ar
sarkaniem mezgliņiem, asinsvadu zīmējumu. Rozācijas gadījumā asinsvadi
paplašinās, ļaujot sejā ieplūst vairāk asiņu. Sākumā kapilāri spēj ieņemt
iepriekšējo stāvokli, bet vēlākā slimības stadijā tie paliek paplašināti un
vairs nesaraujas, tādēļ var būt saskatāmas asinsvadu stīdziņas, pietūkuši,
sarkani plakstiņi vai deguns, kā arī izsitumi, kas atgādina akni. Rozācijas
cēloņi nav precizēti, bet ir vairāki
faktori, kuri ietekmē slimības attīstību. Liela nozīme ir iedzimtībai,
ādas jutīgumam pret temperatūras svārstībām (ziemā – auksts gaiss, vējš, vasarā
– karsta temperatūra). Tāpat asinsvadu stāvokli nelabvēlīgi ietekmē UV
starojums, pirtis un karstas vannas, ass, pikants vai marinēts ēdiens, karsti
ēdieni un dzērieni. Arī alkohols veicina kapilāru sieniņu paplašināšanos.
Dažādas saslimšanas (augsts asinsspiediens, hroniski iekaisumi kuņģa un zarnu
traktā) arī ir rozāciju veicinoši faktori.
Iespējamie risinājumi
- Ikdienā ieteicama sejas attīrīšana ar saudzīgu kopšanas
līdzekli, noskalojot ar remdenu ūdeni un viegli, maigi nosusinot ādu tīrā,
mīkstā dvielī. Piemērotākos līdzekļus ieteiks dermatologs vai sertificēts
kosmetologs. - Vēlams izvairīties no mehānisko un ķīmisko skrubju
lietošanas. - Rekomendējama kopjošā kosmētika ar mitrinošiem komponentiem,
vitamīniem K vai C, kas stiprina kapilārus. Ieteicams lietot kosmētiskos
līdzekļus, kas paredzēti ādai ar rozāciju. - Ieteicama izvairīšanās no augstas gaisa temperatūras,
alkohola vai pārlieku asa ēdiena. - Pirms došanās saulē ir vēlama SPF 30 (vai vēlākā stadijā SPF
50+) sauļošanās līdzekļa lietošana un platmales nēsāšana, kā arī biežāka
uzturēšanās ēnā. - Aukstajā gada periodā pirms iziešanas ārā vajadzētu kopt ādu
ar speciāliem ziemas vai barojošiem krēmiem. - Lai maskētu apsārtumu vai redzamos asinsvadus, iespējams
lietot zaļas krāsas konsīleri vai speciālus pūderus ar zaļu pigmentu, kas
nomaskē ādas sārto toni. - Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt ziedes vai citas
zāles, tomēr ilgtermiņa rezultātu var sniegt lāzerterapija.
2. Pinnes jeb akne ir visbiežāk sastopamā ādas problēma, it
sevišķi – jaunai, nenobriedušai ādai. Iemesls ir aizsprostotas poras. Netīrumi
rada ideālu mājvietu baktērijām, kas strauji vairojas un liek porām uzbriest,
radot ādā iekaisuma procesus.
Iespējamie risinājumi
- Neaiztikt un nepieskarties sejai, nespaidīt pūtītes – var
izveidoties rētas. - Ikdienā vēlams mazgāt seju ar siltu ūdeni un saudzīgām,
sejai piemērotām ziepēm vai putām, geliem un tīrīt ādu ar maigām kustībām,
neberzējot. - Vajadzētu izvairīties no abrazīvu sejas kopšanas līdzekļu,
kā arī spirtu saturošu toniku lietošanas, tie var vēl vairāk sakairināt jau tā
jutīgo, iekaisušo ādu. - Kamēr āda iekaisusi un ļoti jutīga, ieteicams izvairīties no
skrubju lietošanas, labāk būtu izmantot attīrošas maskas. - Ikdienas kopšanai vēlams izvēlēties ādas tipam (taukaina,
sausa, jutīga vai kombinēta āda) atbilstošus krēmus vai gelus. - Ieteicams izvairīties no tiešiem saules stariem un lietot
sauļošanās krēmu, kas nav eļļains un neaizsprosto poras.
Pašrocīgi pielietotas metodes ar abrazīviem skrubjiem,
spirtu vai skābi saturošiem līdzekļiem var situāciju pasliktināt un paildzināt
atlabšanas gaitu. Nopietnu sejas ādas problēmu gadījumā vienmēr jākonsultējas
ar veselības aprūpes speciālistu.
3. Karstuma uzplūdi. Aptuveni 80 % sieviešu menopauzes laikā
izjūt karstuma viļņus, kas ilgst vienu līdz piecas minūtes. Šajā laikā seja var
palikt sārta vai sarkana, citi uzplaiksnījuma simptomi ir pēkšņa siltuma sajūta
sejā un ķermenī, ātra sirdsdarbība, svīšana u.c. Tikai ārsts var noteikt, vai
sarkšanu izraisa estrogēna hormonu krišanās vai problēma saistāma ar nervu
sistēmas darbību.
Iespējamie risinājumi
- Izvairīšanās no karsta gaisa (pirtī, dušā u.tml.).
- Kaitīgo ieradumu – smēķēšanas un alkohola lietošanas –
atmešana. - Kafijas (t.i., kofeīna) un šokolādes uzņemšanas
samazināšana. - Veselīgs un sabalansēts uzturs, minimizējot asu produktu
patēriņu. - Regulāras, aktīvas pastaigas, kustēšanās vai sportošana kaut
30 minūtes dienā. - Ķermeņa un sejas masāžas.
- Dabas vielu preparāti, kas mazina menopauzes izraisīto
simptomu intensitāti. - Pēc ārsta norādījumiem var tikt pielietota hormonu terapija
ar estrogēnu vai estrogēnu-progesteronu kombinēto terapiju. Dažkārt ārstēšanai
izmanto arī antidepresantus. Tomēr konkrētu risinājumu varēs ieteikt ģimenes
ārsts vai ginekologs.
4. Reakcija uz alkoholu. Alkohols ir viena no vielām, kura
reflektori paplašina asinsvadus, tajā skaitā tos, kas atrodas sejas ādā. Ja
alkoholu lieto bieži un daudz, tas izmaina asinsvadu elastību, tie paliek
paplašināti un kļūst redzami sejas ādā. Tā kļūst zilgansārta, uztūkusi. Sevišķi
to jūt jutīgu un gaišu ādu īpašnieki, papildus sarkaniem vaigiem var būt arī
tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, ātra elpošana, paātrināta sirdsdarbība
vai zems asinsspiediens. Šo stāvokli sauc par alkohola nepanesību, un tas
liecina par organisma saindēšanos.
Iespējamais risinājums
- Alkohola patēriņa samazināšana
5. Reakcija uz zālēm. Dažiem medikamentiem, piemēram, sirds,
asinsvadu slimību ārstēšanai, blakne ir apsārtuši vaigi, kā arī apsārtums uz
kakla un pat visas ķermeņa augšdaļas. Citos gadījumos sārtumu provocē
histamīns, viela, kas organismā izdalās kā imūnsistēmas reakcija uz zālēm (tā
saucamā – alerģija). Citi simptomi var būt izsitumi uz ādas, nieze, nātrene,
grūtības elpot vai reibonis.
Iespējamais risinājums
- Ja apsārtums traucē vai papildus ir citi simptomi,
jākonsultējas ar savu veselības aprūpes speciālistu, kurš noteiks, vai
izrakstītajām zālēm iespējama alternatīva – vai tās iespējams nomainīt.
Sarkani vaigi var šķist tikai estētiska problēma, tomēr tie
var signalizēt, ka nepieciešamas papildu rūpes par seju un ķermeni. Jāuzsver, ka
katrs gadījums ir individuāls un kas der vienam, neder citam. Jebkurā gadījumā
ieteicama konsultācija pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs kopējo veselības
stāvokli un rekomendēs piemērotākos risinājumus.
