Puse respondentu
atzinuši, ka gājēji bez atstarotājiem ir lielākā problēma uz ceļa gada tumšajā
laikā, savukārt kā otra populārākā problēma uz ceļa norādīti neredzami
velobraucēji – tā atzinuši 37% respondentu, liecina “GO atbildīgas braukšanas
indekss” dati. Pētījumā izvirzītas sešas zināmākās situācijas ar kurām
autovadītāji saskarās uz ceļa gada tumšajā laikā un tika aicināti tās sarindot
pēc prioritātēm – no lielākās uz mazāko problēmjautājumu.
Arī CSDD provizoriskie ceļu satiksmes negadījumu dati par 2020.
gadu skaidri iezīmē šo problēmu, jo statistika ir skarba – bojā gājušo
velosipēdistu (un skrejriteņu vadītāju) skaits ir dubultojies (no 9 uz 18),
ievainoto skaits ir pieaudzis par 9% (no 613 uz 668). Kopumā cietušo skaits
(bojā gājušie un ievainotie) audzis par 10,3% (no 622 uz 686), salīdzinot ar
2019. gada datiem.
“Gada tumšais laiks, īpaši periodi bez sniega, ir
bīstamākais laiks autovadītājiem. Intensīvākās satiksmes laikā (rītos un
vakaros) ir tumšs, redzamība ir ļoti apgrūtināta, īpaši, ja vēl ir nokrišņi,
migla, lielas temperatūras svārstības. Līdz ar to, visiem satiksmes
dalībniekiem šādos laikapstākļos ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Autovadītājiem ir
jāsagatavo automašīnas (logu slotiņu kvalitāte, strādājoši un noregulēti
lukturi utml.) un jābūt pašiem gataviem pārvietoties šajā periodā,” situāciju
komentē DBS Autoskolas direktors Jānis Vanks.
Vairāk nekā ceturtā daļa, jeb 28% autovadītāju trešajā vietā
ierindojuši meža dzīvniekus, kuri izskrien uz ceļa. Šajā jautājumā gan viedokļi
ļoti dalās, jo atlikušie 72% respondentu sadalījušies līdzīgās daļās,
ierindojot šo gan kā primāro problēmu uz ceļa (tā norādījuši 12%), gan atstājot
to pēdējā vietā (14%).
“Mūsu uzņēmuma darbības specifika pieprasa ļoti precīzas un
laicīgas piegādes klientiem, ko noteikti ietekmē arī laikapstākļi un citi
ārējie ietekmējošie faktori. Ņemot vērā, ka mums darbinieki ir pa visu Latviju,
mūsu gadījumā katrā reģionā var atšķirties būtiskākais izaicinājums – vienā
reģionā atzīst melno ledu, citā – iespēju sastapties ar meža zvēru. Satiksme un
drošība uz ceļa ir mūsu augstākā prioritāte, tāpēc sadarbībā ar DBS Autoskolu
organizējam drošas braukšanas apmācības, lai mūsu kolēģi apgūtu jaunas vai
atsvaidzinātu jau esošās zināšanas,” uzsver bezalkoholiskā alus “GO”
komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.
Tai pat laikā atbildot uz jautājumu, vai ir gadījies
saskarties uz ceļa ar meža dzīvnieku gandrīz puse (49%) norādījuši, ka jā, taču
no sadursmes izdevās izvairīties. 32% atbildējuši, ka nē, taču dati skaidri
parāda, ka sadursmju skaits stipri atšķiras atkarībā no reģiona, kurā
respondents dzīvo. Proti – ar meža dzīvniekiem uz ceļa vispār nav saskārušies
43% rīdzinieku, 32% citu lielo pilsētu iedzīvotāji, mazākās pilsētās šis
skaitlis samazinās līdz 28%, savukārt lauku reģionos – līdz 19%, kas nozīmē
divreiz vairāk sadursmju, salīdzinot ar Rīgas datiem.
Savukārt 12% piedzīvojuši sadursmi, kurā cieta dzīvnieks. 7%
autovadītāju sadursme notikusi, taču tajā neviens necieta un 1% respondentu
atbildējuši, ka ir saskārušies uz ceļa ar meža dzīvnieku un sadursmē cietis
kāds no automašīnā braucošajiem.
Ceturto – piekto vietu ar līdzīgiem rezultātiem dala
apledojuši ceļi, jeb melnais ledus ar sliktu redzamību laikapstākļu dēļ
(putenis, lietus, migla, utt.) Vairāk nekā puse (55%) autovadītāju akvaplanēšanu
atzīmējuši kā vismazāko problēmu uz ceļa no uzskaitītajām, 26% atzīmēja to kā
priekšpēdējo no uzskaitītajām problēmām, pārliecinoši norādot uz tās zemo
aktualitāti, salīdzinot ar citām.
“Mazāk aizsargātajiem
satiksmes dalībniekiem ir pašiem jāpadomā, pirmkārt, par sevi un savu drošību.
Un galvenās lietas ir atbilstošs apģērbs – jo gaišāks vai spilgtāks, jo labāk
un atstarotāju lietošana (vai kādas gaismas ierīces, piemēram lampiņas mobilajā
telefonā). Tāpat arī ir jāpārliecinās, ka tuvojošās automašīnas vadītājs viņus
ir pamanījis. Tas attiecās arī uz it kā drošajām, apgaismotajām gājēju pārejām.
Ir jābūt pārliecībai, ka automašīna jūs ir pamanījusi un paspēs nobremzēt. Ja
visi kopā attieksimies pret satiksmes drošību ar lielu atbildību, visiem būs
drošāk. Taču arī akvaplanēšanas riski ir ļoti svarīgi. Ja līdz šim ar to nav
sanācis saskarties vai tas netika pamanīts, jo nekas ļauns nenotika, riska
nozīmīgums nesamazinās. Galvenā lieta, kas mazina akvaplanēšanas riskus ir
kvalitatīvas un labā stāvoklī esošas riepas, kā arī izvairīšanās no braukšanas
dziļās peļķēs, īpaši, ja ātrums ir virs 70 km/h,” uzsver J. Vanks.
