Valentīndienā daudz
tiek runāts par mīlestību un attiecībām, taču, vai zinām, kas ir iemīlēšanās
procesu pamatā? Kas notiek mūsu organismā, kad iemīlamies, kā rodas tā saucamie
“tauriņi vēderā”, kā uzturēt mīlestības sajūtu ilgtermiņā? Un kā tikt cauri
“salauztās sirds” posmam? Padomos dalās psiholoģe (dr.psych.) Diāna Zande un farmaceite
Zanda Ozoliņa.
Kas notiek organismā,
kad mēs iemīlamies?
Psiholoģe Diāna Zande skaidro – iemīlēšanas sajūtas nosaka
fizioloģiskie procesi. Kad ieraugām kādu cilvēku, kurš mūs ļoti piesaista un
patīk, mēdzam teikt: “Man galvā notika klikšķis!” Un tas nav tālu no patiesības
– var teikt, ka tiešām klikšķis notiek galvā, jo smadzenēs sāk izdalīties
dažādas vielas (neiromediātori un hormoni) un cilvēks sajūt ārkārtēju enerģijas
pieplūdumu. Mūsu smadzenes uzvedas tā, it kā mēs būtu smagā eksāmenu sesijā –
mums pēkšņi ir laiks samācīties visu, ko nebijām iemācījušies semestra laikā,
mēs spējam ļoti samobilizēties. Ļoti līdzīgu organisma mobilizēšanos spēj radīt
arī iemīlēšanās sajūta – taču šajā gadījumā nevis uz eksāmena jautājumiem, bet
gan uz to vienu izvēlēto cilvēku. Mūsu skatiens ir koncentrēts uz šo cilvēku,
pārējā pasaule vairs nav svarīga. Pat tad, kad neesam kopā, mūsu domas ir
piepildītas ar šo cilvēku – esam pilnīgi pārņemti. Šo stāvokli labi raksturo
teiciens: “Mīlestība ir akla”. Tas ir ļoti precīzs cilvēka dabas novērojums –
brīdī, kad esam iemīlējušies, smadzenēs notiekošie procesi nedaudz liedz mums
domāt skaidri. Tieši tādēļ mums ir ļoti grūti ieraudzīt to, ka, piemēram, mūsu
mīlestības objekts varbūt nav tik precīzs un kārtīgs, vai ka tam piemīt vēl
kādi netikumi. Šajā periodā mums ir grūti ieraudzīt šo cilvēku reālistiskā
gaismā, mēs skatāmies uz viņu tā, ka ikvienu iezīmi skaidrojam viņam par labu.
To izdara daba, lai mēs varētu iemīlēties, jo, ja mēs redzētu šo cilvēku
reālistiski, tad neviens nebūtu gana labs. Tāpēc var teikt, ka smadzenes palīdz
mums redzēt mīlestības objektā brīnišķīgo, bet pārējo – drusciņ atlikt malā.
Tas notiek, lai mēs varētu intensīvi nodoties attiecībām, jo iemīlēšanās fāzē
mums ir jāizveido attiecību tuvība – jāuzbūvē plosts, uz kura pēc tam varēsim
doties cauri dzīvei arī tajos brīžos, kad varbūt iemīlēšanās būs beigusies.
Iemīlēšanās un
veselība
Iemīlēšanās periodā bioloģiskie procesi nosaka to, ka mēs
jūtamies ļoti enerģiski, varam negulēt, mums negribas ēst, maņas ir ļoti
jutīgas. Var teikt, ka mūsu organisms ir ārkārtas stāvoklī. Taču organisms
nevar visu mūžu dzīvot šādā totālas mobilizācijas stāvoklī un tāpēc iemīlēšanās
ir mīlestības sākuma fāze, kas pāriet. Pēc šīs mobilizēšanās fāzes, iespējams,
vajadzēs nedaudz atgūties – piemēram, būs iekrājies miega deficīts vai iekavēti
darbi. Daudziem cilvēkiem iemīlēšanās fāzē mazinās sāpju sajūta, dažādi
veselības jautājumi tiek atvirzītas otrā plānā, tos cilvēks vairs tik ļoti
neizjūt. Nedaudz sarežģītāk varētu būt cilvēkiem ar hroniskām saslimšanas,
kuriem jebkurš spēcīgs trieciens no ārpuses nav īpaši veselīgs. Īpaši, ja tā ir
nelaimīga iemīlēšanās – tā nāk ar visām šīm sajūtām un klāt nāk vilšanās. Tad
gan var teikt, ka iemīlēšanās nenāk par labu, jo tā var aktivizēt trauksmi un
arī izraisīt depresiju.
Taču, ja domājam par mīlestību kopumā – ja pāris dzīvo
veselīgā mīlestībā, kur ir gan emocionālā tuvība un intimitāte, gan
savstarpējās saistības, ko pāris nepārkāpj, gan arī aktīva seksuālā dzīve (un
tas attiecas ne tikai uz 20 gadīgiem, bet arī uz 70 gadīgiem), tad mīlestības
attiecības patiešām sekmē veselīgumu. Tās sniedz gan emocionālo labklājību – ir
kāds, ar ko dalīties, kas atbalsta, kāds, par ko rūpēties, – gan fizisko
tuvību, kas arī neapšaubāmi ķermenim liek justies možākam, jaunākam un
veselīgākam. Tādēļ, ja mīlestības attiecības ir veselīgas no abām pusēm, tad
tās nāk par labu gan emocionālai labsajūtai, gan arī fiziskai veselībai. Un
pretēji – ja pārim mīlestība ir beigusies vai nemaz nav bijusi, tad tas var
radīt ļoti daudz sāpju un ciešanu, un arī pasliktināt veselības stāvokli,
stāsta D. Zande.
Kā rodas “tauriņi
vēderā”?
Sajūta, ko mēdzam saukt par “tauriņiem vēderā”, patiesībā
mums var būt ne vien iemīloties, bet arī pie liela stresa. Bieži vien cilvēki
saka: “Man vēders raujas čokurā!”, savukārt iemīlēšanās gadījumā sakām:
“Tauriņi vēderā”. Tā kā iemīlēšanās savā ziņā ir pozitīvs stress, šie “tauriņi
vēderā” ir viena no ķermeņa izjūtām, ko mēs varam sajust arī, piemēram, pirms
eksāmena. Taču tad, kad mēs iemīlamies, mēs šai sajūtai piedēvējam pozitīvo
nosaukumu, savukārt pirms eksāmena – negatīvo.
Turklāt šo pozitīvo sajūtu var uztrenēt. Pavasaris ir laiks,
kad mēs to biežāk sajūtam, priecājoties par procesiem dabā. Tad, kad pieķeram
sevi pie šīm pozitīvajām sajūtām, varam paši censties šo sajūtu asociēt ar savu
partneri, pamazām iemācīt sev, domājot par partneri, just šo labo sūtu. Tieši
tāpat kā, laikam ejot, mēs bieži vien iemācāmies, iedomājoties par partneri,
just saīgumu vai vilšanos – tās ir iemācītas lietas, uzsver psiholoģe.
“Salauzta sirds”
Līdzīgi kā ar iemīlēšanos ir pozitīvs stress un mobilizēšanās,
“salauztā sirds” un mīlestības mokas – tās patiešām ir ciešanas. Organisms ir
stāvoklī, kas ļoti līdzinās sērām, saka D. Zande. Šīs sirdssāpes un to sekas
var būt tieši tikpat lielas, kā tad, kad ir nomiris kāds tuvinieks. Var būt gan
nomāktība un depresija, gan vēlme izolēties un
nevienu neredzēt, gan sajūta, ka visa dzīve ir beigusies… To katrs
kādreiz ir pārdzīvojis. Cilvēki, kam ir jutīgāka psihe un kas ir emocionāli
trauslāki, šādu situāciju var pārdzīvot ārkārtīgi dziļi, uz iekšu vērsti un pat
sajust ietekmi uz veselību. Taču arī stabilākiem un stiprākiem cilvēkiem šīs
nav tās sajūtas, ko gribas piedzīvot.
“Salauztās sirds” posmā pilnīgi noteikti nevajag mesties
citās attiecībās, lai arī draugi bieži vien to ļoti iesaka, uzsver D. Zande.
Tas ir kā lauztai kājai uzlikt plāksteri un iet dejot – tāpat nesanāks! Šīs
sāpes ir jāizsāp! Bieži vien tas ir gads, tāpat kā pie sērām, kamēr paiet visi
cikli – pirmie atšķirtie Ziemassvētki, pirmie Jāņi, “mūsu tikšanās diena”,
šķiršanās gadadiena… Šajā laikā ir svarīgi, pirmkārt, dot šīm sāpēm vietu, un,
otrkārt, meklēt cilvēkus, ar ko var par to runāt. Tādēļ ir svarīgi, lai tuvumā
ir draugi, kas saprot, ka nevajag šo procesu steidzināt – tas jācenšas
apzināties arī pašam. Bez skumjām nevar pārvarēt zaudējumu, un bieži vien, kad
mīlestības zaudējums ir pārvarēts, cilvēki spēj vairāk novērtēt to, kas
attiecībās bijis, un varbūt nākamajās attiecībās ienāk jau gudrāki, viedāki un
orientēti uz veselīgākām attiecībām. Šī pieredze ir sāpīga, bet var būt arī
ļoti noderīga.
Īpaši izaicinošs periods šajā posmā ir svētki, piemēram,
tuvojoties mīlestības dienai, – tiem, kas ir vientuļi vai kas ir zaudējuši savu
mīlestību, vai tādu nav atraduši, šajā laikā var justies ļoti skumji. Tādēļ
apkārtējiem jābūt ļoti saprotošiem. Varam pajautāt: “Kā Tu jūties?”, bet
nepamācīt un neuzspiest savu viedokli.
Ja satraukums ir
pārāk liels…
Farmaceite Zanda Ozoliņa saka – kad noticis kāds lielāks
attiecību strīds, ir izbeigušās attiecības un cilvēks ir ilgstošā vai akūtā
stresā un nomāktībā, šādu satraukumu gadījumā nomierināties var palīdzēt
ārstniecības augu tēja ar nomierinošu darbību – piparmētra, baldriāns, melisa
vai apiņu drogas. Tāpat satraukumu un pārdzīvojumu periodā ieteicami uztura
bagātinātāji uz augu bāzes un ar B grupas vitamīniem, kam piemīt nomierinoša un
nervu sistēmu stiprinošas īpašības. Atcerieties – lai arī cik skumji var būtu
prātam, fiziskās aktivitātes ļaus sakārtot domas un stiprināt imunitāti, kā arī
uzlabos sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Labs miegs ārstē visu! Taču, ja satraukums ir laupījis
pilnvērtīgu miegu, tad talkā nāks augu bāzes sīrupi, kas iedarbojas ātrāk nekā
tabletes. Tomēr atcerieties – lai cik liels būtu satraukums, nepārsniedziet
noteiktās devas! Savukārt, ja miega traucējumi ir ilgāki par divām nedēļām, ir
jāvēršas pie speciālista.
Kā rūpēties par
attiecībām ilgtermiņā?
Likt iemīlēšanās fāzei turpināties visu mūžu nevar, jo mūsu
organisms vienkārši neizturētu tādu mobilizāciju, skaidro psiholoģe D. Zande.
Dažreiz cilvēki uzskata, ka mīlestības sajūta vienmēr pastāvēs pati no sevi.
Taču realitātē, lai šī sajūta saglabātos, ir jāveic apzinātas darbības. Viena
no tām ir atgādināt sev paskatīties uz savu partneri kā uz to cilvēku, kuru
reiz iepazināt un kurš tik ļoti patika, kā uz to cilvēku, kurā iemīlējāties,
kuru jūs pieņēmāt lēmumu mīlēt, ar kuru gribat būt kopā un dzīvot labi, kā uz
cilvēku, par kuru domājot, gribat, lai viņš jums patīk, jo galu galā tas ir
izdevīgi jums pašiem. Katru dienu iedomājieties par otru cilvēku kaut ko patīkamu
– kādu jauku atmiņu vai īpašu brīdi kopā, jebko, kas raisa labas sajūtas par
otru cilvēku. Šādi mēs trenējam mīlestības sajūtu. Tas ir tāpat, kā iemācīties
priecāties par jaukām, mazām lietām vai iemācīties īgņoties – mēs varam to
apgūt un veidot refleksu attiecībā uz savu partneri, ka, domājot par viņu, būs
šī pozitīvā sajūta. Mīlēt pēc vēlēšanās, mīlēt pēc lēmuma, mīlēt pēc apzinātas
gribas.
Psiholoģe iesaka mīlestības attiecības neuztvert kā pašas
par sevi saprotamas – par tām ir jārūpējas un tajās ir vērts ieguldīt. Te
nevajag mērīt, kurš dara vairāk, kurš pareizāk – vienkārši dot, jo šī došana ir
vispirms izdevīga attiecībām, otrkārt – ļoti izdevīga pašam, treškārt – ļoti
izdevīga bērniem, ja tādi attiecībās ir, lai viņi iemācītos to, kā pieaugušā
vecumā veidot mīlestības pilnas attiecības. Jo vairāk ir cilvēku, kas mīl, jo
mēs esam laimīgāki kopumā!
