Cīņā ar dažādiem
kaitēkļiem mazie dziedātājputni ir vieni no lielākajiem dārzkopju palīgiem
dārzā pavasara, vasaras un rudens sezonā. Ziema ir laiks, kad varam tiem
atdarīt piebarojot, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra
(LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Māris Narvils uzsver –, piebarojot putnus ziemā, panāksim
to, ka arī siltajā sezonā tie dzīvosies mūsu dārzā, sargājot to no dažādiem
kaitēkļiem. Tādēļ viens no viņa ieteikumiem – audzēt dārzā dažādus augļus un
ogas ražojošus kokus un krūmus, daļu no tiem atstājot nenovāktu. Tā būs vieta,
kur putniem ziemā baroties.
Ja dārzam ir vējlauzes stādījums, tajā noteikti vērts
iekļaut tādus augus kā dažādu sugu vilkābeles, pīlādžus, ābeles, aivas,
mežrozītes, parka rozes, apiņus. Šo augu augļi un ogas paliks līdz ziemai,
nodrošinot barību arī putniem. “Putniem ir laba atmiņa, un tie atgriezīsies gan
ligzdas vīt, gan uzraudzīt dārza teritoriju. Jo vairāk jūs padomāsiet par
šādiem stādījumiem, jo vairāk pasargāts būs dārzs,” novērojis Māris Narvils.
Savukārt rudenī speciālists aicina nenovākt ziedošos augus,
vasarā – veidot pļavā ziedošu augu laukumus, bet augļu dārzā – ziedošu augu
slejas, lai viss dārzs būtu vienos ziedos. Cilvēkiem patīk visur ieviest
kārtību pēc sava prāta, nepadomājot, ka sterili novākts dārzs dzīvajai dabai ir
kā tuksnesis. Tajos skaistākajos dārzos, veģetācijas periodā un arī pēc tam
putniem ir vismazāk, ko darīt. Rūpes par ziedošo augu daudzveidību ir ne tikai
rūpes, lai veģetācijas periodā būtu, kur apmesties derīgiem kukaiņiem, bet arī
rūpes par to, lai augiem noziedot veidotos sēklas, kas būtu pieejamas putniem.
Dabā tā ir iekārtots, ka ne visas sēklas izbirst uzreiz rudenī – daļa paliek
un, kalpo kā barība putniem ziemas laikā.
Māris Narvils: “Viens piemērs no mana dārza. Vasarā izraku
lielu bedri, tajā izauga treknas balandas, kas palika nenopļautas. Jūs pat
iedomāties nevarat, kādas dzīres nedēļas garumā tagad ziemā tur bija dažādu
sugu putniem! Otrs piemērs ir no manas pļavas. Lai veicinātu sugu daudzveidību,
es to pļauju selektīvi, atstājot pelašķus, asinszāles, āboliņu, pļavas
dedestiņu. Tagad, atrodot šo augu sēklas, vairākas dienas pa pļavu “dzīvojās”
pamatīgs svilpju bariņš. Oranžās bumbiņas uz baltā sniega fona radīja daudz
prieka!”
