Ieilgstot Covid-19
krīzei un valstī noteiktajiem ierobežojumiem, ievērojami palielinās iedzīvotāju
mentālās veselības slodze, kā arī pastiprinās t. s. Covid-19 nogurums, kas
ietver fizisku un mentālu panīkumu, ko rada ilgstoši saslimšanas riski, ierobežojumi,
būtiskas izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un
informācijas pārbagātība.
Analizējot iedzīvotāju pašvērtējumu, jaunākie aptaujas
rezultāti atklāj, ka izteikti spēcīgu Covid-19 nogurumu izjūt 42% Latvijas
iedzīvotāju (10 baļļu skalā savu Covid-19 nogurumu vērtē no 8 līdz 10), vidēju
Covid-19 nogurumu (atzīmes 5 līdz 7) izjūt 29%, savukārt ar nelielu Covid-19
nogurumu saskaras 28% respondentu (atzīmes 1 līdz 4).
Analizējot datus pēc dzimuma, izteikti spēcīgu nogurumu
izjūt 48% sieviešu un 37% vīriešu. Raugoties pēc ģimenē lietotās sarunvalodas,
lielāku Covid-19 nogurumu izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū izteikti spēcīgu
nogurumu izjūt 42% aptaujāto, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 48%.
Vai ievērojam valstī
noteiktos ierobežojumus?
Tāpat pētījuma ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu
skalā sniegt pašvērtējumu par to, cik lielā mērā viņi ievēro valstī noteiktos
Covid-19 ierobežojumus (1 – pilnībā neievēro, 10 – pilnībā ievēro). Kopumā 33%
atbildēja, ka pilnībā ievēro valstī noteiktos ierobežojumus (atzīmējuši 10),
51% savas uzvedības atbilstību Covid-19 ierobežojumiem novērtējis ar 8 un 9,
kamēr 9% sev atzīmējuši 6 un 7, bet vēl 7% ierobežojumu ievērošanu novērtējuši
ar atzīmi 5 vai zemāk. Arī šeit atklājās, ka rūpīgāk Covid-19 ierobežojumiem
līdzi seko sievietes. Gandrīz vai pilnībā visu ievēro (atzīmes 8-10) ievēro 91%
sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 78%. Rūpīgāk Covid-19
ierobežojumus ievēro iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, kamēr salīdzinoši
vismazāk tos ievēro jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Aprēķinot vidējo
aritmētisko ierobežojumu ievērošanas pašvērtējumu abās vecuma grupās, atklājas,
ka vecumā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 7,91, savukārt starp iedzīvotājiem
vecumā virs 55 gadiem – 9,04.
Viena no atslēgām –
mazināt informācijas apjomu
Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis norāda, ka,
turpinoties Covid-19 krīzei, aizvien vairāk saasinās dažādi mentālās veselības
riski, īpaši cieš pusaudži un cilvēki, kuri šajā laikā ir zaudējuši ienākumus.
Arī sociālajiem medijiem ir gan spriedzi, gan t. s. Covid-19 nogurumu
pastiprinošs efekts, jo tur ikdienā ir novērojama izteikta agresivitāte un
spēcīga viedokļu dalīšanās. Šobrīd sociālajos medijos ir ļoti daudz emocionāli
kaitīgas informācijas, kas veicina pārmērīgu satraukšanos, baidīšanos, agresiju
un dusmu izvirdumus. Tādēļ ieteicams samazināt informācijas patēriņu, īpaši
emocionāli jutīgiem cilvēkiem.
Skaidrojot, kādēļ sievietes izjūt spēcīgāku Covid-19
nogurumu, bet vienlaikus rūpīgāk ievēro ierobežojumus, speciālists norāda, ka
vēsturiski vīrieši ir bijuši agresīvāki un vismaz ārēji centušies būt
neievainojami gan fiziski, gan mentāli, savukārt sieviešu emocionālā pasaule ir
plašāka, kā arī viņas spēcīgāk apzinās savas emocijas. Vienlaikus jāņem vērā,
ka spēcīgāka emocionālā uztvere var būt nogurdinoša, īpaši Covid-19 laikā, kad
ir ilgstošs satraukums un neziņa par turpmāko dzīvi. Tāpat jāņem vērā, ka ir
iespējams veidot arī saistību starp ierobežojumu ievērošanu un Covid-19
nogurumu, respektīvi, rūpīgāka sekošana līdzi ierobežojumiem prasa lielāku
piepūli un uzmanību, tādēļ arī nogurums var pastiprināties. Saistībā ar
jauniešiem eksperts norāda, ka gados jauni cilvēki krietni mazāk sasaista sevi
ar Covid-19 saslimšanas riskiem, kā arī atsevišķai daļai ir svarīgi izrādīt
savu protestu, pārkāpt ierobežojumus, demonstrēt brīvību un komunicēt ar
vienaudžiem.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”
laikā no 20. līdz 23. janvārim, aptaujājot 1713 respondentus.
