Psoriāze, atopiskais
dermatīts, seborejiskais dermatīts – šīs hroniskās iekaisīgās ādas slimības ir
apgrūtinošas jebkurā gadījumā, taču tieši ziemas sezonā tās nereti sagādā
vislielākās raizes.
Ziemā pat veseliem cilvēkiem āda kļūst sausāka, kas ir saistīts
gan ar vēju, aukstu gaisa temperatūru ārā, gan ar apkures sezonas blakusefektu
– pārlieku sausu gaisu telpās. Taču cilvēkiem, kuriem jāsadzīvo ar tādām ādas
slimībām, kā psoriāze, atopiskais dermatīts vai seborejiskais dermatīts nudien
neklājas viegli, jo visi minētie apstākļi tikai pasliktina jau tāpat bojātās
ādas stāvokli.
Kas provocē
saasinājumu?
“Psoriāze ir slimība, kas saistīta ar ādas barjeras
traucējumiem – vietās, kur atrodas slimības perēkļi, āda nav uzbūvēta pareizi,
līdz ar to caur tām notiek ūdens zudums, tās kļūst vēl sausākas, parādās
kairinājums, nieze. Viss, kas jebkādā veida saistīts ar ādu, arī aktualizējas
tieši aukstajā sezonā – apģērbs ir tuvu ādai un rada papildu kairinājumu,
temperatūras svārstības – ārā ir auksts un sauss, bet iekštelpās – silts un
sauss. Tas viss kairina bojātās vietas un sākas slimības paasinājums. Protams,
arī stress un citi faktori,” skaidro Ilze Jākobsone, dermatoloģe Veselības
centru apvienībā. Tas pats attiecas uz atopisko dermatītu – tā kā arī šajā gadījumā
ir traucēta ādas barjera, aukstos,
sausos laika apstākļos pastiprināti zūd ādas mitrums un, jo sausāka āda, jo tā
vieglāk kairinās. Turklāt lielāka ietekme ir nevis gaisa temperatūrai, bet gan
gaisa mitrumam. Arī seborejiskā dermatīta gadījumā situācija ir līdzīga – ja vērojams izteikts iekaisums, caur to
notiek mitruma zudums un ādas stāvoklis pasliktinās. Ārste saka, ka viss
kombinējas – gan klimata un apģērba, gan stresa faktori.
“Ja cilvēks sirgst ar ādas slimībām, apģērbam vajadzētu būt
dabīgam, turklāt svarīgi arī, ar kādiem līdzekļiem to mazgā, it īpaši atopiskā
dermatīta gadījumā, jo šie pacienti ir biežāk tendēti uz astmas, dažādu
alerģiju (alerģiska rinīta, konjunktivīta) attīstību,” piebilst dermatoloģe.
Izpausmes rada
diskomfortu
Ādas problēmas rada ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku
diskomfortu.
“Psoriāze izpaužas gan vietās, kuras var paslēpt zem
apģērba, uz elkoņu un ceļgalu locītavām, gan uz plaukstām, galvas matainajā
daļā, un var būt arī uz pieres, ap ausīm. Līdzīga ir arī seborejiskā dermatīta
lokalizācija. Savukārt atopiskais dermatīts ļoti bieži skar seju – plakstiņus,
mutes zonu, un, protams, tas var izpausties arī jebkur citur uz ķermeņa,”
skaidro VCA dermatoloģe Ilze Jākobsone.
Kādā vecumā slimības
sāk izpausties?
Atopiskais dermatīts var sākties zīdaiņa vecumā, visspilgtāk
izpaužas agrā bērnība un ilgst līdz pat pusaudža gadiem. Daļai cilvēku šajā
vecumā paliek labāk – uzliesmojumi kļūst retāki, nav tik mokoši, kā bērnībā,
taču visu mūžu saglabājas ādas sausums, tieksme uz ādas kairinājumu, alerģiskām
reakcijām. Atopiskā dermatīta parādīšanās pieaugušā vecumā nav izplatīta.
Seborejiskais dermatīts ir raksturīgs galvenokārt pusaudžu
vecumposmā un jaunības gados, lai gan tas var piemeklēt arī vecumdienās, un
biežāk ir saistīts, piemēram, ar neiroloģiskām slimībām vai onkoloģiju.
“Par seborejisko dermatītu ir daudz neskaidrību, piemēram,
kāpēc vienam tas attīstās, bet citam tādos pašos apstākļos – neattīstās.
Seboreja ir saistīta ar androgēna – vīrišķā hormona, kas stimulē tauku
dziedzera darbību, klātbūtni. Tādēļ, ja sievietei ir attīstījusies šī slimība,
nepieciešams pārbaudīt, vai notikušas hormonālas izmaiņas.
“Psoriāze agrā bērnība izpaužas salīdzinoši reti. Parasti tā
parādās ap 16-18 gadu vecumu vai ap 40-50 gadiem. Ja psoriāze sākas pusaudža
gados, parasti izrādās, ka šī slimība jau ir ģimenes anamnēzē, tātad – ir
ģenētiska predispozīcija – leikocitārie antigēni, kas var izpausties
nelabvēlīgos apstākļos, visbiežāk – stresa situācijās, piemēram, beidzot devīto
klasi vai vidusskolu, iestājoties augstskolā, uzsākot patstāvīgo dzīvi. Ja šo
posmu izdodas pārdzīvot bez stresa, psoriāze var neizpausties pat tad, ja ir
predispozīcija. Savukārt, ja šī slimība pirmo reizi parādās pusmūžā, iztaujājot
pacientu par ģimenes anamnēzi, nereti atklājas, ka psoriāze jau ir, piemēram,
bērnam. Tas nozīmē, ka cilvēkam ilgus
gadus slimība nav izpaudusies,” stāsta VCA dermatoloģe. Kas to var izprovocēt?
Dažādas sarežģītas, stresa situācijas, piemēram, tuvinieka nāve, darba
zaudēšana un citi smagi emocionāli satricinājumi, kā arī kāda blakusslimība,
kas nostrādā kā psoriāzes palaidējmehānisms.
Ko darīt paasinājuma
profilaksei ziemā?
Krēmi un ziedes, kas paredzēti akūta perioda kupēšanai, ir
recepšu medikamenti, savukārt ikdienas ādas kopšanas līdzekļus var iegādāties
aptiekā bez receptes. “Ja tuvojas slimības saasinājuma periods, laikus jādodas
pie ārsta, lai izrakstītu medikamentus. Jo ātrāk tiek uzsākta pareiza terapija,
jo veiksmīgāk var novērst smagu paasinājumu,” teic Ilze Jākobsone.
Efektīva metode, kas nodrošina paasinājuma nesākšanos vai tā
samazināšanos, ir fototerapija – apstrāde ar A vai B ultravioletās gaismas
stariem. To var veikt jau oktobrī, novembrī un ziemu pārlaist tikai, pareizi
kopjot ādu.
Ādas kopšana ikdienā
Vienīgi seborejiskā dermatīta gadījumā, ja paasinājums
norimst, cilvēks jūtas komfortabli. Psoriāze un atopiskais detmatīts prasa
īpašu ādas kopšanu cauru gadu.
“Ja vasarā ādas kopšanai der mitrinošs krēms, tad ziemas
sezonā nepieciešams biezākas konsistences kopšanas līdzeklis, kas labāk pasargā
ādas virsējo kārtu un aiztur mitrumu. Pacienti gan parasti pievērš īpašu
uzmanību ādas kopšanai arī tad, ja nav vērojami paasinājumi, un ikdienā lieto
kādu mitrinošu, eļļojošu līdzekli, jo āda ir trausla un jebkurā brīdī var
sākties paasinājums. Psoriāzei ir dežūrperēkļi, kas nepāriet arī miera periodā.
Tiem jāuzklāj krēms vai ziede ikreiz pēc dušas,” teic VCA dermatoloģe. Parasti
ādas kopšanas līdzekļu sastāvā ir, piemēram, urīnviela, salicilskābe, kas
veicina pārragošanās procesa normalizāciju un lieko ādas zvīņu nolobīšanos,
vienlaikus nodrošinot mitrināšanu. Jo labāk problemātiskās vietas tiek koptas,
jo tās mazāk pakļautas kairinājumam.
Īpašas rūpes
Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa atgādina, ka
problemātiskai ādai nepieciešama īpaša aprūpe. “Mazgāties ieteicams ne biežāk
kā reizi dienā ar īpašām mazgājošām eļļām vai līdzekļiem, kas satur papildu
barojošos komponentus un tiem ir maigas attīrošas īpašības. Šādu līdzekļu
klāsts aptiekā ir plaši pārstāvēts – ziepes, dušas krēmi, dušas eļļas. Mazuļiem
ir īpaša vannas emulsija, kuru var pievienot ūdenim. Ūdenim jābūt siltam vai
vēsam, ne karstam. Ja ir sausa āda, tad var pietikt tikai nomainīt ziepes, bet,
ja ir atopiskais dermatīts vai psoriāze, ar to būs par maz. Uzreiz pēc
vannošanās un pat tikai pēc roku nomazgāšanas ir jālieto mitrinošs līdzeklis.”
Vismaz divas reizes dienā ieteicams mitrinošs līdzeklis.
“Būtiski izvēlēties ziedi vai emolientu, kura sastāvā ir daudz eļļas un mazāk
ūdens bāzes. Krēms jābūt biezam, taukainam, lai arī tas nešķiet patīkams.
Šādiem krēmiem parasti piemīt niezi mazinošs un ādu nomierinošs efekts. Niezes
mazināšanai ir pieejams arī aerosols, kuru var uzsmidzināt dermatīta skartajā
vietā un minūtes laikā tas samazinās niezi. Atopiskā dermatīta profilaksei arī
veseliem mazuļiem noderīga var būt ikdienas mitrinošā līdzekļa lietošana,”
iesaka Mēness aptiekas farmaceite. Savukārt tad, ja seborejiskais dermatīts ir galvas matainajā
daļā Daiva Āboliņa rekomendē lietot
pretblaugznu šampūnu, ko ieziežot matos, atstāj iedarboties uz trim piecām
minūtēm un tikai tad izskalo. “Labākā paasinājumu biežuma un to smaguma
profilakse ir atbilstošu kopšanas krēmu – emolientu regulāra lietošana,”
apgalvo farmaceite.
Ādai vajadzīgs
veselīgs uzturs
Veselīgs, sabalansēts uzturs ir aktuāls jebkurā gadījumā,
apstiprina ārste. “Ja ir prosriāze, paasinājuma posmā jāizvairās no trekniem,
ceptiem, kairinošiem ēdieniem. Ļoti liela nozīme uzturam ir atopiskā dermatīta
gadījumā, jo sevišķi, ja ir konstatēta kāda pārtikas produkta nepanesība,
alerģija.”
Svarīgi ir arī atjaunot šķidruma rezervi organismā, jo caur
ādas bojātajām vietām tas tiek pastiprināti zaudēts. Dienā jāizdzer vismaz
pusotrs litrs ūdens.
Kaitīgie ieradumi –
jāatmet
Smēķēšana un alkohola lietošana ir ārkārtīgi kaitējoša
atopiskajam dermatītam, seborejai un, īpaši, plaukstu un pēdu psoriāzei.
“Smēķēšana izmaina asinsriti, bet, iekaisuma gadījumā, asinsritei ir ļoti liela
nozīme. Savukārt alkohols bojā aknas, kas veic organisma attīrīšanu no
toksiskām vielām.”
Liekais svars ir
jāsamazina
Liekais svars pasliktina dermatoloģiskas slimības gaitu.
“Dažkārt pacienti mēdz sacīt, ka ir resni tāpēc, ka viņiem ir psoriāze. Nē!
Viņiem ir liekais svars, jo nepareizi ēd un maz kustās. Te nav runa par to, ka
dažs ģenētiski ir mazliet apaļāks, bet gan par izteiktu lieko svaru, kas
pasliktina veselības stāvokli. Protams,
nevar apgalvot, ka tad, ja cilvēkam ir normāls ķermeņa svars un aktīvs
dzīvesveids, slimība pāriet, taču tās norise ir vieglāka un labāk padodas
terapijai,” teic Ilze Jākobsone.
4 ieteikumi
cilvēkiem, ar ādas slimībām
• Jebkurš ārsts ir jāinformē par psoriāzi, pirms speciālists
izraksta zāles (piemēram, pret hipertensiju). Tā kā atsevišķas medikamentu
grupas var provocēt paasinājumu, medikamenti jāpiemeklē individuāli.
• Ja ir atopiskais dermatīts, tas noteikti jāņem vēra, izvēloties profesiju.
Jāizvairās no tādam profesijām, kurās var sastapties ar alergēniem.
• Cilvēkiem reproduktīvā vecumā jāpatur prātā, ka atopisko
dermatītu un psoriāzi var pārmantot pēcnācēji. Tiesa, reproduktīvo veselību šīs
slimības neietekmē (ja vien nav tā, ka ādas bojājumi izveidojušies dzimumorgānu
apvidū un šī problēma rada psiholoģisku barjeru izveidot tuvas attiecības).
• Psiholoģiski pieņemt to, ka dermatoloģiska slimība ietekmē
ārējo izskatu, nav viegli, taču ar slimību ir jāspēj sadzīvot, jo īpaši, ja to
nevar mainīt. “Cilvēkam jābūt harmoniskam, ar iekšēju mieru un pārliecību, lai
apkārtējo skatieni un spriedumi viņu neietekmētu un neradītu lieku stresu.”
