Svētdiena, 3. augusts
Augusts
weather-icon
+24° C, vējš 1.23 m/s, D vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Top Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcija

Vienlaikus ar Valmieras pils vēsturiskajā
teritorijā notiekošajiem mūru restaurācijas, aptiekas ēku ansambļa pārbūves un
jaunās Valmieras pils kultūrvides centra ēkas būvniecības darbiem Valmieras
muzeja vēsturnieki sadarbībā ar ekspozīcijas dizaina projekta autoriem SIA
“H2E” un pašvaldības speciālistiem veido topošā Valmieras pils kultūrvides
centra ekspozīciju.

Jaunajā ekspozīcijā
valmierieši un pilsētas viesi interaktīvā veidā tiks iepazīstināti ar Valmieras
vēsturi no 13.gadsimta, kad pie Rātsupītes ietekas Gaujā tika uzsākta pils
būvniecība, līdz 18.gadsimta beigām, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas
statusu. Jaunais Valmieras pils kultūrvides centrs papildinās jau esošo
Valmieras muzeja ekspozīciju.

Valmieras muzeja
vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš skaidro: “Izrakumi, kas pēdējo gadu laikā arheologu
Dr. hist. Tatjanas Bergas un Dr. hist. Rūdolfa Brūža vadībā norisinājušies
pilsdrupu teritorijā, ļāva pietuvoties senākajam laikam – pils tapšanas brīdim.
Kārtu pa kārtai atsedzot zemes slāņus, arheologi atraduši vēstures liecības,
kas stāsta par pils pirmsākumiem. Piemēram, rotas apliecina, ka Vācu ordeņa
pils būvdarbos piedalījušies arī senie latgaļi.” Vairāki atradumi ieguls jaunās
ekspozīcijas vitrīnās līdzās citiem priekšmetiem no Valmieras muzeja krājuma un
būs apskatāmi apmeklētājiem.

“Tas, ka Valmieras
vēsture savijusies arī ar citu valstu un pilsētu pagātni, labi redzams,
meklējot ar pilsētas vēsturi saistītus dokumentus. Tie atrodami Vācijas,
Zviedrijas, Polijas, Igaunijas un citu valstu arhīvos. Arī līdz šim zināmais
senākais pilsētas ģerbonis no 1381. gada glabājas Lībekas pilsētas arhīvā
Vācijā. Dokumenta atrašanās vieta nav nejauša, jo tieši Lībeka bija vadošā
Hanzas pilsēta, ar kuru sadarbība Hanzas ziedu laikos bija arī Valmierai,”
faktus par Valmieras vēsturi atklāj Dāvis Pumpuriņš. Arī šī dokumenta un zīmogu
kopiju paredzēts izstādīt ekspozīcijā.

Valmieras pils bez
lieliem satricinājumiem pastāvēja 300 gadu. Livonijas ainavā 13. gadsimtā mūra
pils bija jauna parādība, taču no vienkāršas aizsargbūves tā attīstījās par
nocietinājumu kompleksu. Pils krusta karu laikā bija iekaroto zemju pārvaldības
centrs un drošība ieceļotājiem, demonstrējot politisku un militāru varu. Ap
pili notika tirgošanās, attīstījās amatniecība, no kā vēlāk izauga Valmieras pilsēta.

Aptverot arheoloģisko
un dokumentāro materiālu, jaunākie atklājumi un zināmi fakti gan par pils
vēsturi, gan iedzīvotājiem, gan Hanzu un vēl daudz citām tēmām Valmieras pils
ekspozīcijā aicinās uzzināt aizraujošus un izzinošus stāstus par Valmieras vēsturi.

Atbilstoši iepirkuma
rezultātiem Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcijas dizaina projekta
realizāciju īsteno pilnsabiedrība “HRDTG”. Valmieras pils kultūrvides centra
celtniecība tiek īstenota Eiropas Savienības fonda darbības programmas “Izaugsme
un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu
izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt,
aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar
to saistītos pakalpojumus” projektu “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un
laika lokos” un “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros. Projektā
“Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” tiek veikta Valmieras
pils Ziemeļu aizsargmūra un ZR daļas pagrabu atsegto mūru konservācija, jaunā
Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība, pils vides un virtuālās
ekspozīcijas izveide. Projektā paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējums 1 032 900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38
823, 53 EUR un līdzfinansējumu no pašvaldības 155 294,12 EUR. Projekta
“Valmieras Vēsturiskā centra attīstība” ietvaros paredzēta Valmieras vecās
aptiekas ēku ansambļa un ar to saistītās infrastruktūras pārbūve, atjaunošana
un restaurācija, vecās aptiekas kompleksa ekspozīcijas un virtuālās
ekspozīcijas izveide, kā arī Ziloņu ielas pārbūve. Arī šī projekta ieviešanai
paredzēts piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu līdz 2
000 000,00 EUR un valsts budžeta dotāciju līdz 70 588,24 EUR.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri