Saeima trešdien,
2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos
izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljardu eiro
apmērā, informē ziņu aģentūra LETA.
Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32
politiķi nobalsoja pret to.
Nākamā gada budžetam kopumā bija iesniegti 142 priekšlikumi,
un deputāti neatbalstīja nevienu opozīcija rosināto ideju. Opozīcijas asu
kritiku valdību pārstāvošo partiju politiķi izpelnījās, faktiski nepiedaloties
debatēs.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu
eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti
6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā
budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet
izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts
paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Saeima piekrita mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
sadales principu, par pieciem procentpunktiem samazinot pašvaldībām atvēlamo
ienākumu daļu, tādējādi valstij nonāks 25%, bet pašvaldībām – 75% no minētā
nodokļa ieņēmumiem.
Lai solidarizētos ar sabiedrību Covid-19 izraisītās krīzes
kontekstā, Saeima atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita lūgumu iesaldēt
viņa algu nākamajam gadam, tādējādi to nepaaugstinot. Saeimas dienaskārtībā ir
arī grozījumi citā likumā, kas paredz iesaldēt arī valdības locekļu un
ministriju parlamentāro sekretāru algas, taču par to vēl tiks lemts vēlāk.
Lūgumu iesaldēt algu izteica arī Valsts kontroles vadība.
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un
papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes
darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Likums nosaka, ka, ja 2021.gadā faktiskie ieņēmumi no
akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam
ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram būs tiesības palielināt
šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu
ārstēšanas nodrošināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad
tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos
gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro
apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām.
70,7 miljoni novirzi minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta
paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā
ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti
sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem
bērniem.
Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo
aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta
projekta anotācijā. Tādējādi no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs
jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots
saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.
No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09
procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba
devējiem – 23,59 procentu apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa
režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats
uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā
vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nākamgad
speciālā budžeta ieņēmumos nonākt 97,22%, bet pamatbudžetā – 2,78%.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430
eiro, cels līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā
paaugstinās slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad
no līdzšinējiem 250 eiro paaugstinās līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem
neapliekamo minimumu cels no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi
noteica 31% apmērā; līdz šim tas bija 31,4%.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023.gada beigām – saglabāta
pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā Latvijas
augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem
nākamajos trīs gados katru gadu paaugstinās par pieciem procentiem, un ar
nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Paaugstināts arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par
sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli
palielināts lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu
izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem
ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta
vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi
tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies
par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP
pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies
3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.
Likumā noteikts, ka valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam
valdībai jāapstiprina plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai
un, gatavojot jau 2022.gada budžetu, tā paketē jāiesniedz attiecīgie normatīvie
akti, tai skaitā nosakot minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru
noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot
vērā valsts ekonomikas attīstību.
Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
2021.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu izskatīšana
Saeimai prasījusi vēsturiski ilgāko laiku. Darbu ar budžeta paketi sākot
23.novembrī, kopumā šim procesam atvēlētas gandrīz 78 stundas, ieskaitot
pārtraukumus, turklāt debašu runas ilgums tika saīsināts divas reizes. Šis ir
arī pirmais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti,
izmantojot šogad ieviesto e-Saeimas platformu.
