2020. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā – 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7 %, bet sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb 4,7 %.
Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2 % jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8 % jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā – par 3,3 % jeb 0,3 tūkst.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8 %, bet privātajā sektorā – 1,9 %.
Par 4,5 % samazinājies aizņemto darbvietu skaits
2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par
41,6 tūkst. jeb 4,5 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6 %, savukārt sabiedriskajā – par 5,9 tūkst. jeb 2,0 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,6 tūkst. jeb 2,2 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 15,0 tūkst. jeb 2,4 %, bet sabiedriskajā sektorā par 4,6 tūkst. jeb 1,6 %.
Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5 %, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5 %.
2020. gada 2. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī speciālistiem.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators
2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,0 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,0 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,9 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē – 2,8 %.
Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem
Reģionos 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,7 % jeb 13,3 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1 % jeb 0,8 tūkst.
Latvijā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars Baltijā
Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,2 %) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,3 %, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,6 %. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 34,2 %, Igaunijā – par 27,7 %, bet Lietuvā – par 7,4 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami CSP tīmekļa vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.
