“Pēc ilgstošām lietavām un siltuma, kas ir labvēlīgi
apstākļi sēņu augšanai, salīdzinoši agri sākusies sēņošanas sezona – aktīvākie
fanāti ar pirmajiem meža velšu lomiem dižojas sociālajos tīklos, kā arī dalās
ar sēņošanas vietām un receptēm. Kādi drošības noteikumi jāņem vērā, sēņojot un
lietojot uzturā sēnes?” jautā lasītāja.
Atbild farmaceits
Vadims Brižaņs.
Sēnes nevajag lasīt bez priekšzināšanām. Daudzas ir indīgas,
tāpēc nedrīkst paļauties uz instinktu cerībā, ka viss būs labi.
Daži maldīgi uzskati
Par drošu sēņu ēšanu sabiedrībā izstrādājušies vairāki mīti
un stereotipi, no kuriem populārākie ir, pirmkārt, ja sēni ēd dzīvnieki vai
tārpi, to droši var ēst cilvēks. Jāņem vērā, ka daudzas dzīvas radības
evolūcijas ceļā ir kļuvušas izturīgas pret indīgām sēnēm, bet cilvēki nav to
skaitā. Otrkārt, sēnes, kas aug zem kokiem, ir droši ēdamas. Simbioze ar kokiem
nenozīmē, ka sēne nav indīga. Trešais mīts – ar mēli var pēc garšas noteikt,
vai sēne ir ēdama. Daudzas indīgas sēnes labi garšo, bet dažas ir pietiekami
indīgas, lai būtu bīstamas pat ļoti nelielā daudzumā.
Sēņotājiem un sēņu ēdājiem jāņem vērā vairāki padomi, lai
sevi un tuviniekus pasargātu no indīgu sēņu nonākšanas grozā un pēc tam galdā.
1) Izvairieties ēst sēnes ar baltām lapiņām (zem cepurītes),
svārciņiem ap kātiņu un trauciņam līdzīgu veidojumu sēnes apakšā, no kā tā
šķietami aug ārā! Ir dažas ēdamas sēnes ar vienu vai vairākām šīm pazīmēm, taču
galvenokārt tās ir raksturīgas dažāda paveida mušmirēm.
2) Izvairieties uzturā lietot sēnes, kuru cepurīte vai
kātiņš ir sarkans! Atkal – ne visas sarkanās sēnes ir indīgas, bet labāk ir
iztikt bez pāris ēdamajām sēnēm, nevis apēst vienu indīgu.
3) Pirmie divi padomi neļauj identificēt visas indīgās
sēnes, tikai lielāko daļu, jo daudzas indīgas sēnes ir ļoti līdzīgas ēdamajām.
Labākais padoms ir neēst nevienu sēni, par kuras identitāti un drošību neesat
100% pārliecināti. Ja vēlaties sēņot, iegādājieties atbilstošu rokasgrāmatu!
Atšķirt no bojātajām
Sēnes ir vērtīgs dabiskos apstākļos audzis produkts, bieži
tās tiek izmantotas, lai aizvietotu gaļu un gaļas produktus. Tajās ir maz
kaloriju, tās ir bagātīgas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām, tajās ir daudz
mikroelementu – cinks, varš, fluors, kālijs, magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un
hlors. A vitamīnu vairāk ir baravikās, gailenēs, rudmiesēs, bet bērzu bekās РР1
vitamīna ir tikpat daudz kā raugā vai aknās. В1 vitamīna ziņā tās ir
līdzīgas graudaugiem, bet D vitamīna ziņā sviestam. Pētījumi liecina, ka sēnes
spēcina imūnsistēmu un pretiekaisuma iedarbības dēļ var palīdzēt astmas,
artrīta un alerģijas gadījumā.
Taču uzturā lietot sabojājušās sēnes ir veselībai un
dzīvībai bīstami. Lai noteiktu, vai sēne ir lietojama uzturā vai, gluži pretēji,
sabojājusies un līdz ar to izmantot to ēšanai ir bīstami, var noteikt pēc
vairākām pazīmēm. Pirmkārt, uz tām ir izveidojusies plāna plēvīte, kas padara
sēnes glumas. Tas nozīmē, ka drīz uz šādām sēnēm parādīsies pelējums, un tādas
vairs nav droši ēst pat nomazgājot.
Otrkārt, nepatīkama smaka ir raksturīga daudziem bojātiem
pārtikas produktiem, bet sēnēm tā parasti ir amonija smarža. Bieži to ir grūti
pamanīt, jo daudzas sēnes tā ož arī svaigas. Treškārt, sēnes kļūst tumšākas –
vai nu pilnībā (parasti kātiņš), vai plankumu veidā (parasti uz cepurītes).
Vislabāk sēnes ir uzglabāt ledusskapī, papīra maisiņā vai
dvielī. Šādi uzglabājot, sēnēm vajadzēt būt ēdamām vismaz nedēļu. Savukārt
plastmasas iesaiņojumā tās sabojāsies daudz ātrāk.
Sazināties ar mediķi
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)
iesaka ikvienam – gan sēņotājam, gan sēņu pircējam – būt piesardzīgiem. Sēņu
pārmērīgas vai nepareizas lietošanas uzturā galvenās sekas ir saindēšanās, kas
var izraisīt ļoti nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas, dažkārt
saindēšanās var beigties letāli.
Mežā lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat! Arī pērkot
sēnes tirgū vai veikalā, izvēlieties tikai tās, kuras jums labi zināmas! Ja
piedāvātās sēnes labi nepazīstat, nepaļaujieties tikai uz pārdevēja ieteikumiem
vien!
Gatavojot sēnes, ir jāizvērtē un labi jāzina, kā – cik ilgi
un kādā veidā – tās ir jāgatavo, tas ir, cik ilgi jāvāra vai jācep, jo
nepietiekami apstrādātas sēnes vai bojātas, vecas un pāraugušas sēnes var
izraisīt veselības problēmas.
Sēnes jālasa grozos, lai tās nesakarstu, nesaspiestos, tām
varētu piekļūt gaiss. Nedrīkst lasīt autoceļu, dzelzceļu, izgāztuvju un rūpnīcu
tuvumā, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums. Pārnesot sēnes mājās,
nekavējoties tās jāapstrādā. Sēņu ilgāka uzglabāšana, tās neapstrādājot, var
izraisīt saindēšanos pat ar ēdamām sēnēm.
Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo tas pastiprina
toksisko vielu iedarbību. Alkohols papildus rada smaguma sajūtu un var
apgrūtināt palīdzības sniegšanu, ja tāda nepieciešama. Tāpat jāņem vērā, ka
sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība. Nav
ieteicams tās ēst pirms gulētiešanas.
Pirmie saindēšanās simptomi var parādīties vienas, divu stundu laikā pēc sēņu
ēšanas, dažkārt arī vēlāk. Ļoti bieži pirmās pazīmes ir vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā. Ja ir minētās pazīmes un ir aizdomas, ka notikusi saindēšanās ar
sēnēm, nekavējoties jāsazinās ar mediķi.
Līdz brīdim, kad cietušais nonāk mediķu aprūpē, ieteicams izskalot muti
un iedzert ne vairāk kā vienu glāzi vēsa ūdens.
