Eiropas Savienības (ES) līderi 9.maijā pulcējās
Rumānijas pilsētā Sibiu, lai diskutētu par bloka prioritātēm nākamajiem pieciem
gadiem. Neformālais samits, kas tika sen plānots, lai apspriestu ES kursu pēc
Lielbritānijas izstāšanās no bloka, būs pirmais, kurā nepiedalās Lielbritānijas
premjere Terēza Meja.
Pašlaik ES dalībvalstu līderi un
Lielbritānijas premjere ir panākuši vienošanos par breksita atlikšanu līdz,
vēlākais, 31.oktobrim. Tādējādi ir novērsta haotiska Lielbritānijas izstāšanās
no ES bez vienošanās. Tomēr, lai arī iegūts laiks izstāšanās nosacījumu
izstrādei, jau pats breksita procesa gaidīšanas laiks vien ir nodarījis
zaudējumus.
Latvija pagaidām nav īpaši ietekmēta, bet mums
būs ļoti svarīgi tas, kādi būs importa nosacījumi, jo Lielbritānija ir pats
svarīgākais Latvijas koksnes izstrādājumu noieta tirgus.
Ieguvēju
nav
Ja vērtējam ES, eirozonas un pašas
Lielbritānijas ekonomikas pieauguma datus, tad milzīgas atšķirības pagaidām
neieraudzīsim. Galu galā pagaidām viss notiek uz līdzšinējiem nosacījumiem, kā
arī gan Lielbritānijas, gan Eiropas kopējo ekonomiku ir ietekmējuši daudzi citi
faktori bez breksita gaidām.
Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija (OECD) savā vērtējumā par britu ekonomiku jau norāda uz vairākiem
faktoriem, kuri pēc 2016.gada referenduma ir materializējušies un neko labu
neliecina. Piemēram, Lielbritānijā ir sarucis privātais patēriņš un investīciju
apjoms, gan patērētājiem, gan investoriem kļūstot visai tramīgiem par neskaidro
nākotni. Visai loģiski sekojis arī aktivitātes kritums nekustamo īpašumu tirgū,
pamatā gan koncentrējoties Londonā. Biznesa investīciju apjoms Lielbritānijā
pērn ir krities četrus ceturkšņus pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš
krīzes. Turklāt šis process varētu turpināties arī šogad. Neviens nav gatavs
investēt, ja nav skaidras nākotnes perspektīvas.
Ja runājam par ārējo tirdzniecību, tad
eirozona, kurā ir apvienojušās lielākās Eiropas ekonomikas bez pašas
Lielbritānijas, ir galvenais Apvienotās Karalistes tirdzniecības partneris.
Tieši tādēļ uzņēmēji abās pusēs Lamanšam ļoti slimīgi uztver ilgstošo neskaidrību
par to, kādi tarifi tiks attiecināti uz preču un pakalpojumu eksportu un
importu.
Pašlaik visjūtamākā breksita referenduma
ietekme, kura jau skārusi ikvienu britu, ir Lielbritānijas valūtas – mārciņas –
vērtības samazināšanās.
Latvijai
ir par ko uztraukties
Latvijas un Lielbritānijas savstarpējā
tirdzniecība gadu no gada ir augusi un pērn ir sasniegusi augstāko vēsturisko
vērtību. Tāpat Lielbritānija ir vieta, kur devušies strādāt ļoti daudzi
Latvijas valstspiederīgie. Tādēļ sekmīgs breksita iznākums, kurš radītu pēc
iespējas mazāk problēmu gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem, ir arī mūsu valsts
interesēs.
Līdz šim, runājot ar uzņēmējiem, visi vienā
balsī apgalvo, ka Lielbritānijas aiziešanai no ES būs ietekme. Taču tikpat
vienoti visi ir atziņā, ka pagaidām nevar pateikt tieši kāda tā būs.
Dominējošā Latvijas prece eksportā uz
Lielbritāniju joprojām ir koksne un tās izstrādājumi. Tā veido vairāk nekā 60%
no kopējā Latvijas preču eksporta uz Apvienoto Karalisti. Lielbritānija ir arī
galamērķis 18% no kopējā Latvijas koksnes un tās izstrādājumu eksporta, kam ar
12% seko Zviedrija, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati. Turklāt, ja
2017.gadā, kurš bija pirmais pēc breksita referenduma, bija redzams neliels
koksnes eksporta samazinājums, tad pērn eskorta apjomi ar uzviju atgūti.
Savukārt pakalpojumu eksportā uz Lielbritāniju
dominē transports – auto loģistikas un gaisa satiksmes pakalpojumi.
Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns
gan norāda, ka no maksājumu bilances datiem redzams, ka vairums norēķinu par
eksportu uz Lielbritāniju notiek eiro. Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas
uzņēmēju ir nodrošinājušies vismaz pret valūtu riskiem. Tomēr, ja breksita dēļ
būs apgrūtinātas preču piegādes, kā arī Lielbritānijas ekonomika augs lēnāk,
tas atstās neizbēgamu ietekmi uz pieprasījumu pēc Latvijas precēm.
Daļa
uzņēmumu Lielbritāniju jau pamet, daļa gaida skaidrību
Jau drīz pēc Lielbritānijas referenduma par
izstāšanos no ES sākās runas par to, ka Apvienoto Karalisti pametīs virkne
uzņēmumu, kuriem ir svarīgi atrasties ES telpā, kura garantē brīvu preču un
kapitāla kustību. Haotiskā brekista procesa dēļ gan joprojām nav skaidrs, cik
liels uzņēmējdarbības apjoms tiks zaudēts, jo daudzi joprojām “sēž uz
koferiem” un gaida lielāku skaidrību. Tomēr viens ir skaidrs – zaudējumi
būs.
Līdz šim pamatīgu ažiotāžu ir izraisījis
Japānas autobūves uzņēmuma “Honda” lēmums slēgt savu rūpnīcu Svindonā
2021.gadā, kur tiek izgatavoti vairāk nekā 10% no Lielbritānijā ražotajiem
automobiļiem. “Honda” gan steidza paskaidrot, ka lēmums nav saistīts
ar breksitu, bet eksperti ir pārliecināti, ka tam tomēr bijusi sava un visai
būtiska loma. Arī vācu autobūves gigants BMW, kura “BMW Mini” un
“Rolls-Royce” rūpnīcas nodrošina ap 15% no Lielbritānijas autobūves industrijā
saražotā, pieļāvis, ka daļu ražošanas varētu pārcelt citur. Tikmēr Japānas
autobūves uzņēmums “Nissan Motor” atcēlis plānus par vieglā apvidus
automobiļa “X-Trail” ražošanu rūpnīcā Sanderlendā.
Autobūves industrija nebūt nav vienīgā un teju
ikvienā nozarē varēs atrast uzņēmumus, kuri nākuši klajā ar līdzīgiem
paziņojumiem.
Lielbritānijas tirdzniecības kamera, kura
apvieno lielāko daļu valsts uzņēmumu, sešus mēnešus pirms nospraustā breksita
datuma pagājušā gada septembrī publiskoja rezultātus vienai no pēdējos gados lielākajām
Lielbritānijas uzņēmumu aptaujām, kuri bija diezgan šokējoši. Aptauja liecina,
ja netiek panākta vienošanās par breksita nosacījumiem, tad 21% aptaujāto
uzņēmumu samazinās plānotās investīcijas, 20% pārcels daļu vai visu savu
biznesu uz ES, bet 18% samazinās darbinieku skaitu.
Londonas
finanšu citadeles ietekme sarūk
Viena no lielākajiem zaudētājiem var
izrādīties slavenā Londonas Sitija, kur koncentrējas liels daudzums banku,
apdrošinātāju, aktīvu pārvaldnieku un citu finanšu industrijas spēlētāju.
Finanšu sektors dod vienu no lielākajiem pienesumiem Lielbritānijas pakalpojumu
eksportā un nodrošina ap 6,5% no Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta.
Pēdējā gada laikā teju katru mēnesi kāda liela
banka vai apdrošināšanas kompānija paziņoja par sava galvenā Eiropas „sēdekļa”
pārcelšanu uz kontinentālo Eiropu vai Īriju, līdzi ņemot arī miljardos eiro
mērāmus aktīvus un darbinieku tūkstošus.
Starp lielākajiem “aizgājējiem”
jāmin ASV banku giganti “Goldman Sachs”, “JPMorgan”,
“Morgan Stanley” un “Citigroup”, kuri izvēlējušies
Frankfurti. Uz Parīzi savu Eiropas centrālo biroju pārceļ “Bank of
America”. Savukārt “Barclays”, kurš savu Eiropas darbības centru
pārceļ uz Dublinu, nu kļūs par lielāko banku Īrijā. Savukārt Eiropas lielākā
banka HSBC ir izlēmusi daudzu savu Eiropas filiāļu īpašumtiesības „pārrakstīt”
uz sava Francijas uzņēmuma vārda.
Visu šo kustību dēļ biznesa informācijas
portāls “Business Insider” pat ironizē, ka finanšu sektoram nu jau
vairs nav svarīgi, kad un uz kādiem nosacījumiem Lielbritānija izstāsies no ES,
jo pamatīgs kaitējums jau ir nodarīts. Te gan arī jāpiebilst, ka neviena no
minētajām finanšu iestādēm pilnībā atstāt Lielbritāniju negrasās, jo tā ir un
paliek nozīmīgs finanšu tirgus.
Kamēr Londonas Sitija skaita savus zaudējumus,
tikmēr citi berzē rokas un mēģina nokost vairāk no breksita pīrāga. Pašlaik jau
ir skaidrs, ka savus finanšu centrus pamatīgi paplašinās Frankfurte un Parīze.
Savukārt Dublina, kura parasti neienāk prātā kā viena no galvenajām Eiropas
finanšu galvaspilsētām, šo statusu varētu nostiprināt.
Organizācija “Frankfurt Main
Finance”, kuru savu interešu lobēšanai izveidojušas vairākas Vācijas
pašvaldības un finanšu organizācijas, jau paziņojusi, ka kopumā rēķinās ar 750
līdz 800 miljardu eiro aktīvu pārvietošanu no Londonas uz Frankfurti. Tāpat
piecu gadu laikā uz Frankfurti varētu tikt pārcelti ap 10 000 darbavietu.
Lielajam finanšu tirgus kustības sākumam
krietni palīdzēja arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Abas
struktūras ļoti skaidri un nepārprotami paziņoja, ka finanšu jomā nepieļaus
„pastkastīšu” uzņēmumu veidošanos, kad formāli finanšu struktūras tiktu
reģistrētas ES teritorijā, bet faktiski pakalpojumus nodrošinātu no savam
mītnēm Londonā. Proti, ES teritorijā ir jāatrodas nevis virtuāliem, bet īstiem
darbiniekiem, īstiem aktīviem un grāmatvedībai.
ES
pilsoņi par Lielbritānijas darba tirgu sāk zaudēt interesi
Pēc referenduma Lielbritānijā jau ir redzams
ievērojams iebraucēju skaita kritums no citām ES dalībvalstīm. Acīmredzot,
ilgstošā neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem un bažas par
savu nākotni ir krietni piebremzējusi eiropiešu vēlmi pārcelties uz dzīvi
Apvienotajā Karalistē. Turklāt īpašs stāsts ir par Centrālās un Austrumeiropas
valstīm, kuras ES pievienojās 2004.gadā. Pērn pirmo reizi ir sasniegts punkts,
kad šo valstu pilsoņi no Lielbritānijas vairāk ir emigrējuši, nekā iebraukuši.
Pēdējais Lielbritānijas Nacionālā statistikas
biroja ziņojums par migrāciju, kurā apkopotas aplēses līdz 2018.gada
septembrim, liecina, ka Lielbritānijā cilvēki arvien vairāk iebrauc, nekā
izbrauc. Pēdējā gada laikā cilvēku skaits, kuri grasījās Lielbritānijā darba
vai studiju dēļ palikt vismaz gadu, pārsniedza emigrējušo skaitu par 283
tūkstošiem. Taču pēc breksita referenduma būtiski mainās iebraukušo sastāvs –
citu ES valstu pilsoņu īpatsvars samazinās, bet ES neietilpstošo zemju
iedzīvotāju skaits aug.
Tikmēr ļoti izteikti “ar kājām” pēc
breksita referenduma ir nobalsojuši to astoņu ES Centrālās un Austrumeiropas
dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis ES pievienojās 2004.gadā. Lielbritānija bija
viena no pirmajām, kura atcēla pagaidu ierobežojumus darba tirgū, un tādēļ
kļuva par vienu no galvenajiem pievilkšanas punktiem ne tikai Latvijas, bet arī
Polijas, Lietuvas un daudzu citu jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Tieši šīs
jaunās ES dalībvalstis arī radīja vienu no galvenajiem migrācijas plūsmas
palielinājumiem Lielbritānijā pēdējās desmitgadēs.
Taču tagad Centrālās un Austrumeiropas ES
valstu pilsoņu plūsma ir devusies pretējā virzienā, jo samazinās ne tikai
iebraucēju skaits, bet palielinās arī aizbraukšana no Lielbritānijas.
Kopumā pēdējā gada laikā (līdz 2018.gada
septembrim) no astoņām Centrālās un Austrumeiropas ES dalībvalstīm
Lielbritānijā ar mērķi strādāt vai studēt ir ieradušies 38 tūkstoši cilvēku,
bet emigrējuši – 53 tūkstoši cilvēku, liecina aplēses.
Tikmēr britu uzņēmēji sit trauksmes zvanus par
to, ka līdz ar breksitu var sākt trūkt darbaspēka. “Par spīti centieniem
piesaistīt darbaspēku mājās, darba devējiem vajag cilvēkus, lai aizpildītu
vakances. Tā ka Lielbritānija pamet ES, mūsu valdībai vajadzētu kliegt no
jumtiem par tās vēlmi piesaistīt kvalificētu darbaspēku visos līmeņos no
kontinenta un vēl tālāk, lai veicinātu vienu no pasaules dinamiskākajām
ekonomikām,” teikts Lielbritānijas Tirdzniecības kameras, kura apvieno
lielāko daļu britu uzņēmēju, paziņojumā.
Lielbritānijas valdība gan “no jumtiem
nekliedz”, bet pērn decembrī publiskoja dokumentu, kurā uzsver, ka pēc
izstāšanās no ES uz ES pilsoņiem attieksies tie paši iebraukšanas nosacījumi,
kas uz visiem citiem. Nekāda brīvā darba tirgus vairs nebūs. Arī kopējo
migrācijas apjomu britu valdība vēlas samazināt.
