Šajā nedēļas nogalē daudzās Latvijas kapsētās norisināsies svecīšu vakari jeb Mirušo piemiņas dienas pasākumi.
Kristīgajā baznīcā svecīšu vakars saistās ar konkrētu dienu – Visu svēto dienu katoļiem un Mūžības svētdienu luterāņiem. Visu svēto diena svinama novembra sākumā, bet Mūžības svētdiena ir svētdienā pirms pirmās adventes, liecina portālā “Saulriets” sniegtā informācija. Ja svecīšu vakari tiek organizēti citos datumos, tad lielākoties šie pasākumi nav teoloģiski un neatbilst kristīgajām tradīcijām, bet tiek organizēti pēc iedzīvotāju iniciatīvas.
Kopīgais gan katoļiem, gan luterāņiem ir tas, ka gan vieni, gan otri šajās dienās dievkalpojuma laikā īpaši atceras un Dieva priekšā piemin savus aizgājējus. Šajās dienās svecīti aizdedzināt var turpat baznīcā, un došanās uz kapiem bieži ir tikai pašu tuvinieku iniciatīva, nevis baznīcas tradīcija. Aizdegta svecīte simbolizē Kristus izgaismoto ceļu cauri nāvei dzīvībā.
Rudenī nav tādas dzīvo ziedu bagātības, tādēļ uz kapa kopiņām liek vainadziņus vai no skujkoku zariem un sausiem ziediem gatavotus pušķīšus. To gatavošanai visvairāk izmanto priežu zarus, kuri ir plaši pieejami un kam ilgi nenobirst skujas. Uz katras kapa kopiņas ir vismaz viena iedegta svecīte.
Pēc mirušo piemiņas dienas svecīšu dedzināšanas sākas adventes vainagu laiks. Adventes vainagi vienmēr greznoti ar svecēm, un tradicionāli notiek to dedzināšana arī uz kapu kopiņām.
